LMT un Lattelecom kā stratēģiskajiem un kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem pamatā būtu jāpaliek valsts pārraudzībā, aģentūrai LETA jau iepriekš pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, paužot savu personīgo viedokli.
Tas, kā pašreizējai pārraudzībai jāturpinās praksē, ir valdības līmeņa jautājums, skaidroja Krauze.
Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka Latvijai ir jāsaglabā pašreizējais kontroles līmenis pār abiem uzņēmumiem. Viņš norādīja, ka uz jautājumu par abu uzņēmumu nākotni jālūkojas gan no biznesa, gan no politiskā viedokļa. Ņemot vērā, ka dati par šo jautājumu ir ierobežotas pieejamības informācija, politiskajam spēkam pašlaik nav iespējams objektīvi izvērtēt, kādai būtu jābūt tālākai rīcībai, skaidroja VL-TB/LNNK politiķis.
Nacionālā apvienība seko līdzi šim jautājumam, uzklausot gan Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), gan ministru sniegto informāciju, un politiskais spēks pieņems savu lēmumu par pozīciju attiecībā uz LMT un Lattelecom nākotni, norādīja Bērziņš. Attiecībā uz izskanējušo variantu par uzņēmumu apvienošanos aktuāls ir jautājums, vai tik liels "spēlētājs" Latvijas telekomunikācijas pakalpojumu tirgū negatīvi neietekmēs sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA teica, ka jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos ir valdības kompetencē. Vienotība šajā jautājumā uzticas ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (Vienotība).
Āboltiņa piebilda, ka šis jautājums valdības darba kārtībā jau ir ilgāku laiku. Tas ir ļoti sarežģīts, bet svarīgākais - ņemt vērā patērētāja intereses, akcentēja Āboltiņa. Viņa norādīja, ka vairāk informācijas ir valdības rīcībā.
Kā ziņots, Kučinskis jautājumā par iespējamu LMT un Lattelecom apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam Telia Company (Telia) sola šā gada novembrī, savukārt Ašeradens aicina ņemt vērā Telia pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.
Telia brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.
Telia grupas uzņēmumiem Sonera Holding un Telia Company pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij Latvijas Radio un televīzijas centra un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder Telia un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam Lattelecom.
Telia grupas kompānijai Tilts Communications pieder 51% Lattelecom kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 49%.