Darba grupas galīgā ziņojuma versija, ko plānots iesniegt valdībā, liecina, ka tā izšķīrusies par trim iespējamiem scenārijiem. Rezultātu pārvaldības modelis nozīmē, ka valsts stimulētu augstskolu apvienošanos brīvprātīgi. Nozaru universitāšu modelis nozīmētu, ka augstākās izglītības iestādes tiktu strukturētas pēc nozarēm. Savukārt zinātnes universitātes modelis nozīmētu, ka veidotu vienu lielu pētniecības universitāti, taču tas neizslēgtu arī atsevišķu citu augstskolu pastāvēšanu.
Lielāko atbalstu guvis rezultātu pārvaldības modelis, taču nozaru universitātes modelis atpalicis pavisam nedaudz.
Divi no trim darba grupā strādājošajiem ministriem – finanšu ministrs Einars Repše (JL) un T.Koķe kā pirmo prioritāti atzīmējuši zinātnes universitātes izveidi, savukārt ekonomikas Artis Kampars (JL) uzskata, ka augstskolas jāstrukturē pēc nozarēm.
T.Koķes preses pārstāve Agnese Korbe norāda, ka T.Koķe sajaukusi balsošanas sistēmu, kā rezultātā nobalsojusi pretēji savai pārliecībai. Taču kā norāda A.Korbe, ministre patiesībā nevēloties paust atbalstu vienam konkrētam modelim, jo uzskata, ka no katra jāpaņem labākais. Ekonomikas ministra ārštata padomnieks Juris Pūce, kurš apkopoja darba grupas locekļu balsojumus, norāda: “Es būtu pārsteigts, ja ministre būtu kļūdījusies”. Viņš ar ministri esot divarpus kopīgi strādājis pie ziņojuma galīgās versijas un viņam radies priekšstats, ka T.Koķe ir iedziļinājusies ziņojuma saturā, tāpēc esot maz iespēju, ka ministre varētu tā kļūdīties.