Atgādinām, ka pēc algu cirpiena skolotājiem par vienu slodzi sanāca vien 180 latu uz papīra.
Lai īstenotu ieceri par 250 latiem mēnesī pirms nodokļu samaksas, jaunievēlētajiem novadiem un republikas pilsētu pašvaldībām būs nekavējoši jālemj par savā teritorijā esošā skolu tīkla pārstrukturizēšanu atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajai proporcijai – 8 skolēni uz 1 pedagogu novadā un 10,2 skolēni uz 1 pedagogu republikas pilsētās. Šie skaitļi ir ministrijas piedāvājums, kas vēl tiks diskutēts gan ar arodbiedrību, gan jaunievēlēto novadu un pilsētu vadību, lai nonāktu pie optimāla risinājuma esošā budžeta finansējuma ietvaros, uzsver amatpersonas. Šobrīd vidēji Latvijā ir 9,1 skolēns uz 1 pedagogu, citās Eiropas Savienības valstīs šī proporcija ir no 13 līdz pat 18 skolēniem uz 1 pedagogu. Lietuvā – 11 skolēni, Igaunijā – 13 skolēni.
„Diemžēl, mēs šobrīd esam spiesti veikt tik smagus samazinājumus, jo jaunā finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanu nesākām agrāk. Par šo modeli bija zināms jau iepriekš, mūsu Baltijas valstu kaimiņi ir to uzsākuši un viņu izdevumu samazinājumi izglītībai līdz ar to ir ievērojami mazāki nekā to esam spiesti veikt mēs. Bet cita ceļa mums vairs nav, ja vēlamies saglabāt izglītības kvalitāti un pieejamību,” atzinusi ministre T.Koķe.
Ministru prezidents sarunā atzina, ka lineārs samazinājums izglītības nozarei, kas nozīmētu atkārtotu izdevumu „griezienu” par 20% nav nopietni apsverams variants, jo tas tikai paildzinātu nozares ekstensīvu eksistenci, atliekot reformas uz nenoteiktu laiku. Tāpat arī sarunā tika uzsvērts, ka administrācijas izdevumi izglītības iestāžu tīklā ir jāsamazina līdz 15%. Šobrīd tie sasniedzot 20% un vēl vairāk.
IZM ierosina arī atslogot mācību saturu, paredzot pedagogiem laiku prasmju apgūšanai. Valdības vadītājs rosināja ministriju pēc iespējas atteikties no dažādām administratīvām prasībām un noteikumiem, kas varētu kavēt skolu tīkla reformēšanu. Piemēram, pieļaujot, ka matemātikas skolotājs nepieciešamības gadījumā var pasniegt arī fizikas stundas bez īpaša sertifikāta. Arī ministre T.Koķe piekrita, ka skolām īpaši lauku apvidos, nākotnē jākļūst par multifunkcionāliem izglītības centriem, kas apvieno gan pirmsskolas, gan pamatskolas, gan citas izglītošanās jomas.
Šobrīd skolotāji ir devušies atvaļinājumos, saņemot atvaļinājuma naudu par diviem mēnešiem pēc iepriekšējās likmes. Līdzās darba samaksai par likmi pedagogiem joprojām saglabātas piemaksas par individuālo darbu, par gatavošanos stundām, darbu labošanu, klašu audzināšanu. Šīs piemaksas nav paredzēts atcelt arī turpmāk.