Kots neredz jēgu atsevišķiem integrācijas raidījumiem

"Es nekad neuztveru, ka integrācija ir speciāls raidījums. Nevar uztaisīt televīzijā integrējošu raidījumu un ievilkt ķeksīti, ka es to daru. Uzskatu, ka integrācija jau tagad notiek. Piemēram, mēs izdarījām eksperimentu - skatītājiem, kas vēlējās, bija iespēja skatīties futbolu ar komentāriem krievu valodā. Pašreiz arī hokejs ir divās valodās - gan latviešu, gan krievu," pastāstīja Kots."Man šķiet, ka tā ir daudz labāka integrācija, nekā radīt kaut ko vienu, atsevišķu programmu cilvēkiem, kas līdz šim nav dzīvojuši šīs valsts informatīvajā telpā. Integrācijai jānotiek citādi, un LTV7 arvien vairāk to dara," viņš sacīja.Viņaprāt, šis virziens būtu jāattīsta, piemēram, pašu veidoto seriālu rādot ar titriem krievu valodā. "Nākotnē sapņoju par to, ka mēs varētu radīt oriģinālseriālu, kas tiešām iedzīvotājiem interesētu, un tam varētu būt arī titri krievu valodā. Atsevišķi taisīt vienu vai divus raidījumus - tā ir tāda ķeksīša lieta," minēja Kots.To pierāda arī TNS dati par skatītāju sadalījumu - LTV ir ļoti grūti konkurēt, piemēram, ar Krievijas televīzijas kanāliem, ko lieto ne tikai Latvijas krievi, bet arī latvieši. "Tā programma ir spēcīga, jo investīcijas, ko lielvalsts var atļauties televīzijā, mēs nekad nevarēsim," piebilda Kots.Jau vēstīts, ka Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politikas pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks iepriekš norādīja, ka raidījumi krievu valodā sabiedriskajos medijos ir līdz šim neizmantots resurss integrācijas politikā.Viņš atgādināja, ka Tieslietu ministrijai (TM), kas sākumā pārraudzīja integrāciju, tā nebija prioritāte, un pēdējos gados integrācijas politikā nekas nenotiek. Taču līdz ar šo jautājumu pārņemšanu Kultūras ministrijas paspārnē nākotnē var raudzīties ar piesardzīgu optimismu.