Latvija ir NATO sabiedrotā, un mēs turpināsim cieši sadarboties visos Latvijas aizsardzības jautājumos. Latvijas Aizsardzības ministrija attīsta savus aizsardzības plānus jau labu laiku, un viņi ir lūguši NATO palīdzību pārskatīt šos plānus, nodrošināt, ka viņi dodas pareizajā virzienā. Kā jūs zināt, mēs sniedzam tehnisku ekspertīzi, kā arī militāro palīdzību aprīkojuma jomā. Mēs to turpināsim darīt NATO ietvaros. Viena no svarīgākajām lietām, attīstot kādas valsts aizsardzības plānus, ir partnerība ar saviem sabiedrotajiem, NATO valstīm, lai kļūtu skaidrs, vai šis ir pareizs plāns, vai ir pareizi ieguldījumi veikti un tiek iegādāts nepieciešamais ekipējums. NATO palīdzēs šajā procesā.
Vai tas notiks arī nākamnedēļ plānotā ASV un Baltijas militārpersonu semināra laikā?
Tas būs sākums Aizsardzības ministrijas piedāvāto aizsardzības plānu pārskatīšanai. Šis ir Latvijas uzrakstīts plāns, kuru pārskatīs NATO eksperti, lai nodrošinātu, ka tā virzās pareizajā virzienā.
Ko vienkāršais Latvijas iedzīvotājs no šiem plāniem iegūs? Cik saprotu, Latvijā netiek plānots izvietot militārās bāzes. Vai šie plāni, piemēram, paredz, ka briesmu gadījumā Latvijā tiks ievesti franču vai amerikāņu karavīri?
Šie ir militārie plāni, kas ir specifiski Aizsardzības ministrijas
ziņā. Kā jūs zināt, saskaņā ar 5.pantu gadījumā, ja vienai dalībvalstij
uzbrūk, pārējās nāk palīgā.
Ja runājam par 5.pantu, Latvijas valdība uzsver, ka, pateicoties tam,
Latvija ir drošībā. Tomēr notikumi Gruzijā daudziem Latvijas
iedzīvotājiem raisījuši šaubas, vai viņi var justies pavisam droši. Vai
jums ir skaidrs, kādā veidā NATO un ASV nāktu palīgā, ja Latvija
nonāktu līdzīgā situācijā?
Ir viena fundamentāla atšķirība — jūs esat NATO dalībvalsts. 5.pants nosaka, ka gadījumā, ja vienai no dalībvalstīm uzbrūk, tad pārējām dalībvalstīm jānāk palīgā. Kad ASV uzbruka 2001.gada 11.septembrī, jau nākamajā dienā pirmo reizi 60 gadu laikā tika iedarbināts 5.pants un NATO spēki palīdzēja.
Vai pēc Gruzijas notikumiem Rietumiem vajadzētu pārvērtēt attiecības ar Krieviju?
Ir skaidrs, ka tās vairs nav ierastās attiecības ar Krieviju. Ir
svarīgi, lai mēs pārskatām mūsu attiecības. Tas uzvedības veids, kādu
mēs piedzīvojām Gruzijā augustā, ir nepieņemams šajā gadsimtā. Pavasarī
ANO Krievija nobalsoja par to, lai atzītu Gruzijas teritoriālās
robežas. Tagad viņi ir rīkojušies pretēji tam, kā balsoja 2008.gada
aprīlī. Mēs uzskatām, ka Krievijas bažas bija jārisina ar starptautisko
sabiedrību un tās būtu bijis iespējams atrisināt šādā formā, nevis ar
rīcību, kas mums atgādina 1968.gadu Čehoslovākijā, kad pa ielām brauca
tanki.
Vai piekrītat, ka slīdam aukstā kara virzienā?
Domāju, ka Krievija pati sevi ir ievainojusi ārpolitikas perspektīvā uz daudziem gadiem. Domāju, ka tā bija izveidojusi ciešas attiecības ar Eiropu un strādāja efektīvi kopā ar ASV tādos jautājumos kā cīņa pret terorismu. Viņi paši ir sabojājuši attiecībās ar starptautisko sabiedrību.
Cik reāla ir iespēja, ka Gruzija gada beigās saņems rīcības plānu dalībai NATO?
Es domāju, ka viņiem vajadzētu saņemt. Ja rīcības plāns kādam tiek piešķirts, tad to vidū ir jābūt arī Gruzijai un Ukrainai.
Šopavasar NATO sammitā bija valstis, kas sacīja, ka Gruzijai un Ukrainai nevajag piešķirt plānu. Vai tagad kas ir mainījies?
Manuprāt, pēc Krievijas rīcības Gruzijā viss ir fundamentāli mainījies. Domāju, ka šis jautājums tiks pārskatīts atkal un ar pavisam citādu perspektīvu kā šajā pavasarī.
Jūsu priekšteči vienmēr ir stingri iestājušies par tiesiskumu un cīņu pret korupciju Latvijā. Vai jūs joprojām sekojat līdz šiem jautājumiem?
Atklātība un likuma vara ir demokrātijas stūrakmeņi un stingrs tās pamats. Ja to nav, tad jūs redzēsiet demokrātiju, kas sākusi ļodzīties. Vakar* mums bija tikšanās ar prezidentu Zatleru, viņš ļoti stingri runāja par to, cik svarīga ir atklātība, demokrātija. Tie ir galvenie kritiskie jautājumi, un mēs stingri atbalstām pūliņus izskaust korupciju. Mums ir jāatceras, ka tās personas, kas ir korumpētas, zog naudu no Latvijas iedzīvotājiem.
Vai jūs sekojat līdz jaunā KNAB vadītāja izvēles procesam?
Šī ir Latvijas iekšējā lieta, un tas ir jāizlemj valdībai. Taču, lai tā
būtu ASV vai Latvija, mēs vienmēr mudināsim, lai persona būtu tīra un
godīga. Indivīds, par kuru Latvijas iedzīvotāji var būt pārliecināti un
uzticēties.
Latvija nolēmusi veidot jaunu darba grupu ebreju restitūcijas jautājumiem. Starp politiķiem raisījušās diskusijas — vieni saka, ka mums nav jāatdod ebreju kopienai īpašumi, citi — ka tas ir mūsu pienākums. Kāds ir pareizais ceļš?
Šī ir ļoti nelaimīga Latvijas vēstures lappuse ar padomju okupāciju, tad nacistiem un atkal padomju varu 50 gadu garumā. Es pilnībā saprotu argumentu, ka Latvijas iedzīvotāji ir bijuši upuri. Ja es būtu dzīvojis okupācijas režīmā tik daudzus gadus, man būtu sajūta, ka daļa manas dzīves ir tikusi nozagta. Ebreju kopienas gadījumā ir skaidrs, ka arī viņi ir upuri. 98—99% viņu kopienas tika iznīcināta vai noslepkavota, tādēļ mantiniekiem nav iespējams atgūt īpašumus, jo viņu vienkārši nav. Tādēļ tas ir atšķirīgi no citiem upuriem, manuprāt, jo parasti ir kāds radinieks, kas var atgūt īpašumus. Te mēs redzam, ka visa kopiena tika iznīcināta.
Mēs esam iedrošinājuši valdību meklēt risinājumu kopienas un privātā īpašuma jautājumā. Daudzas citas Eiropas valstis jau šo ceļu ir nogājušas. Bez šī jautājuma nav iespējams aizvērt Otrā pasaules kara nodaļu.
Jūs minējāt vārdu "iedrošināt". Ir daudz spekulāciju par to, ka ne vien šajā, bet arī citos jautājumos ASV vēstniecība mēģina ietekmēt Latvijā notiekošo.
Latvija ir būtisks sabiedrotais un draugs. Kad 2002.gadā brieda karš, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija Ovālajā kabinetā ar prezidentu Bušu, un, manuprāt, Latvija bija pirmā valsts, kas viņam sacīja, ka mēs šajā jautājumā esam kopā. Mūsu attiecības ir ļoti dziļas. ASV nekad nav atzinušas Latvijas okupāciju. Kā stingriem sabiedrotajiem mums var būt diskusijas par plaša spektra jautājumiem, sākot no enerģētiskās drošības līdz īpašumu restitūcijai, karam pret terorismu un Latvijas aizsardzībai.
Jūs minējāt enerģētisko drošību. Latvijā izskan bažas par pārāk lielu atkarību no viena enerģētikas piegādātāja.
Mēs esam pieredzējuši, ka Krievija izmanto enerģētiku kā politisko
ieroci. Mēs tam nepiekrītam, jo uzskatām, ka tas var apdraudēt valstu
drošību. Mēs mudinām Latviju attīstīt neatkarīgus enerģijas avotus, lai
tās politiskā griba un demokrātija nākotnē netiktu ievainota. Ja kāda
valsts ir pārāk atkarīga no viena enerģētikas avota, ir iespēja, ka
cenas tiks palielinātas vai enerģētikas piegāde tiks pārtraukta. Tādēļ
mēs mudinām attīstīt alternatīvus enerģētikas avotus. Piemēram, ogļu
stacija, kas var tikt uzcelta laika posmā, palīdzēs piepildīt plaisu,
kad Ignalinas AES tiks slēgta. Tāpat mēs uzskatām, ka ir jārada
savienojums starp Lietuvu un Poliju, lai Latvija, Lietuva un Igaunija
var saņemt enerģiju no Eiropas. Mēs atbalstām starpsavienojumu izbūvi
starp Somiju un Igauniju, kā arī Zviedriju un Lietuvu vai Latviju. Tas
palīdzēs Baltijas valstīm būt neatkarīgām.
Kad Latvijas iedzīvotāji varēs braukt uz ASV bez vīzām?
Ir vēl jānoslēdz viens līgums, par tā tekstu jau ir vienošanās. Oktobra sākumā mums būs rezultāti par vīzu atteikšanas līmeni, kam ir jābūt par 10% zemākam. Ir ziņas, ka tas ir zemāks par 10%. Manuprāt, ka tas varētu notikt šoruden.
*intervija notika 10.septembrī