Krievu valoda kā otra valsts valoda nozīmētu sašķeltas divkopienu valsts nostiprināšanu

Ēlerte.Jautāta, vai krievi Latvijā ir mazākumtautība, ministre skaidru atbildi nesniedz: "Ir un nav. Pēc minoritāšu konvencijas, kur Latvija piedalās ar īpašu atrunu, par mazākumtautībām uzskatāmas nacionālas grupas, kuras ilgstoši, paaudzēs dzīvo Latvijā un jūtas piederīgas šai valstij. Pirmskara Latvijā bija apmēram 75% latviešu un minoritātes – arī krievi. Tāpēc var teikt, ka krievi ir arī mazākumtautība. Bet ir vēl viena kopiena, kuru līdz šim neidentificēja kā atsevišķu grupu, un ja to mēģinām pastumt zem mazākumtautību nosaukuma, kaut kas nav kārtībā. Šīs grupas galvenā pazīme ir krievu valoda, lai arī ne visi tajā ir krievi. Atbalstīt krieviski runājošo grupu kā grupu nenozīmē atbalstīt mazākumtautības, tieši pretēji, tas nozīmē nostiprināt imigrantu paralēlo identitāti, un tajā nav ieinteresēti nedz latvieši, nedz mazākumtautības."S.Ēlerte uzsver, ka Latvijas sociālajā atmiņā ļoti būtisks notikums ir okupācija, neatkarības zaudēšana. "Tai jābūt visiem zināmai, nepārprotamai. Imigrantu nonākšana Latvijā okupācijas laikā bija apzināta rusifikācijas politika. Bet teikt, ka viņi, šie konkrētie indivīdi, ir okupanti, manuprāt, nav pamatoti. Savā ziņā šie cilvēki ir bez vainas vainīgie. Tomēr, kad 1990. gadā valsts atguva neatkarību, nekas netraucēja uzzināt, kas Latvijā noticis, nevis turpināt dzīvot starp padomju ideoloģijas greizajiem spoguļiem. Un tad arī nostājai vajadzēja mainīties – proti, kā stiprināt Latviju un tās neatkarību. Domāju, daļa no iebraucējiem un viņu pēctečiem ir to sapratuši un iekļāvušies sabiedrībā. Nevajag likt birkas pāri visiem," izteicās ministre.