Kardināls svētdien brīdināja par dažādu nekristīgu ideju ienākšanu Latvijā. Tai skaitā viņš nopēla Karaļa kalna ideju, apgalvojot, ka šī projekta īstenotāji cenšas radīt savu reliģisko sektu un viņi par to būtu jāizslēdz no baznīcas.
"Tie ir tikai viņa [J. Pujata] izteikumi, nevis visas baznīcas uzskats," vērtē J.Stupāns. Viņš norādīja, ka Kristus Karaļa kalna projekts jau pirms vairākiem gadiem esot saņēmis svētību no Romas pāvesta Benedikta XVI, tādēļ viņš nebaidoties no izslēgšanas no baznīcas, ko savā runā arī minēja kardināls: "Tādā gadījumā pāvestam būtu jāatceļ sava svētība. Ja cars izdevis pavēli, vasalis to nevar atcelt!"
J.Stupāns norādīja, ka Kristus Karaļa kalns nepatīkot vietējām baznīcas amatpersonām, kuras esot ļoti "materiāli iecentrētas". Viņš pieļauj, ka šīs personas varētu būt ietekmējušas kardināla izteikumus. "Mums ir vairāki atbalstītāji katoļu priesteru vidū, un es nesaprotu šo divkosību," viņš teica.
"Tā ir laušanās iekšā pa vaļējām durvīm – ja kāda baznīca izteiks šādu vēlmi, domāju, ka Kokneses fonda padome piekristu uzstādīt Likteņdārzā arī krustu," tā savukārt saka viens no Kokneses fonda dibinātājiem Vilis Vītols, kura īstenotais projekts arī svētdien izpelnījās kardināla kritiku. J.Pujatam nepatika, ka Likteņdārza projekta autors Shunio Masuno, kardināla vārdiem, ir "budistu garīdznieks".
"Pēc mūsu pašu iniciatīvas Likteņdārzā jau divas reizes notikuši ļoti skaisti brīvdabas ekumēniskie dievkalpojumi. Ne projektu izskatot, ne tagad nevaru saskatīt Likteņdārzā nekādus budisma simbolus," atspēko V.Vītols.
"Cik man zināms, nekur viņa [Masuno] projekti nav uztverti kā mēģinājums ieviest budistu ticību. Viņš bija ļoti labi iepazinies ar Latvijas vēsturi un izstrādājis projektu tai atbilstoši. Piemēram, Likteņdārza centrālā aleja ir orientēta tā, lai 18. novembrī saule norietētu tieši virs tās," projekta autoru slavēja V.Vītols.
S.Masuno ir universitātes pasniedzējs Japānā, kurš īstenojis dažādus ainavu arhitektūras projektus Vācijā, Lielbritānijā, Kanādā, Filipīnās, Honkongā, Norvēģijā, Papua-Jaungvinejā un Japānā.
V.Vītols Diena.lv arī norādīja, ka Likteņdārza projektam ar UNESCO palīdzību tika izsludināts starptautisks konkurss, kuram tika pieteikti 207 pieteikumi. "Protams, ka būtu ļoti dīvaini, ja mēs būtu noteikuši, ka konkursā drīkst piedalīties tikai kristīgi cilvēki," komentē V. Vītols.
Konkursa žūrija, izvērtējot pieteikumus, neesot zinājusi, kas ir to autori. S.Mashuno projekts ticis pieņemts 14 žūrijas locekļiem balsojot par, bet vienam atturoties.
Žūrijā bijuši iekļauti septiņi Kokneses fonda padomes locekļi – V. Vītols, viņa dzīvesbiedre Māra Vītola, Kokneses novada domes priekšēdētājs Viesturs Cīrulis, politiķe Sandra Kalniete, literāte Māra Zālīte, Kokneses vidusskolas direktors Māris Reinbergs un akadēmiķis Jānis Stradiņš. Tāpat žurijā darbojies scenogrāfs Andris Freibergs, keramiķis Pēteris Martinsons, žurnāla Kultūras forums redaktore Inga Šteimane, arhitekte Ausma Skujiņa un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis.
Konkursa žūrijā iekļauti arī trīs ārvalstu pārstāvji.
(pievienots Kristus Karaļa kalna veidotāju komentārs)
Līga
Stikijs
orange