"Plukatu zemē plukatas neizdzīvo tālāk par vienu paaudzi, mirst valsts, aizbrauc cilvēki, izzūd valoda un aizvējojas kultūra. Tad arī ražošanai nav jēgas, jo arī tā pārceļas citur," intervijā Neatkarīgā Rīta Avīze saka M. Kūle.
Viņa ir pārliecināta, ka Latvijā tiek pazaudēts Eiropas uzstādījums par līdzsvaru starp zinātņu nozarēm un aizmirsts, ka humanitārās un daļa sociālo zinātņu ir stingri nacionālas. Viņa ir norūpējusies, ka veidojas situācija, kad Latvijas valsts finansējumu zinātnei pragmatisku apsvērumu dēļ atkal vēlas piešķirt tikai dabaszinātnēm. "Mīļie draugi, kas tad jums te ražos, studēs un dzīvos, ja neredzat cilvēku, ja neredzat valsts ideju, vērtības un garīgo jomu! Neinteresējaties par vēsturi, noraidāt latviešu valodu, nemīlat kultūru, nelasāt filozofiju," viņa saka.
Viņa prognozē, ka pēc ekonomiskās krīzes, kas "nobojājusi Latviju", sabiedrību satricinās vēl lielāka krīze. "Finanšu kapitāls ir totāli atrāvies no ekonomikas reālā procesa, kas funkcionē savā ritmā, un to balsta sasodītā globālā patērētāju sabiedrība. Un ne tikai menedžeru, bet arī "mazo" cilvēku alkatība. Šī dimensija pasaulē galvenā. Arī attīstītās valstīs. Tagad ir tikai pirmais sitiens. Būs vēl jauna krīze. Vēl trakāka, dziļāka, nenormālāka finansiālā krīze. Jo pamatcēloņi netop novērsti. Un tie nav ekonomikā," viņa vērš uzmanību.
Intervijā viņa arī atbild uz pārmetumiem saistībā ar Latvijas Zinātnes padomes humanitāro zinātņu komisijas interešu konfliktu - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis informācijas pārbaudi par M. Kūles un šīs komisijas locekles profesores Ellas Bucenieces darbības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām. Šaubas KNAB radušās par valsts finansējuma objektīvu sadalījumu - profesores procesā piedalījušās gan kā vērtētājas, gan kā konkursa dalībnieces, lemjot par atbalstu saviem un savu kolēģu projektiem. "Komisijas locekļi paši nevērtē projektus. Arī es neesmu tiesīga to darīt. Nekāda interešu konflikta tur nav, jo katru projektu vērtē trīs pilnīgi neatkarīgi eksperti no Latvijas Zinātņu padomes datu bāzes. [...] Rodas iespaids, ka izdevīgi tas ir nelielai, ļoti ambiciozai un samērā vāju filozofisku izglītību ieguvušai grupiņai, kura reiz darbojās kā polittehnologi, tad zaudēja šajā jomā iespaidu, bet tagad tiecas ieņemt akadēmiskās filozofijas nišu, jo kaut kur jau šajā pasaulē jāpaliek," domā M. Kūle.