Pirmajā desmitniekā visvairāk atalgotie domes priekšsēdētāji nāk no Rīgas plānošanas reģiona ietilpstošiem novadiem, savukārt vismazāk atalgotie domes priekšsēdētāji Latvijā ir Rugāju novada domes priekšsēdētāja Rita Krēmere – 500 lati, Rucavas novada domes priekšsēdētājs Viktors Čamans – 550 lati, Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš ar 632 latu atalgojumu.Domes priekšsēdētāju algas nekādi neietekmē pašvaldību lielums, piemēram, Engures novada domes priekšsēdētājs Guntars Važa un Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins saņēma identisku darba algu 1080 latu apmērā, bet iedzīvotāju skaits Engures novadā un Alūksnes novadā ir attiecīgi 8057 un 19 571. Laikraksts arī secinājis, ka, pēc vienotā atalgojuma sistēmas pieņemšanas ieguvēji tagad ir tie domju priekšsēdētāji, kuri neatteicās no samaksas par kapitāla daļu turēšanuKopš 1.janvāra novadu un pilsētu pašvaldību domju priekšsēdētāju algai nevajadzētu pārsniegt 1908 latus mēnesī, kas ir premjera alga, bet no 1.aprīļa – 1714 latus mēnesī. To paredz 1.decembrī pieņemtais likums par vienoto atalgojuma sistēmu un pārejas noteikumi.
Pateicoties ienākumiem no kapitālsabiedrībām, dažu pašvaldību
priekšsēdētāju ienākumi tomēr būs vēl lielāki. Piemēram, Stopiņu novada
mēra Jāņa Pumpura (LPP/LC) amatalga 2009.gadā bija 1958 lati mēnesī.
Papildu 300 latus mēnesī viņš saņēma par novadam piederošo 2,08%
kapitāla daļu turēšanu publiski privātajā SIA Getliņi EKO. Kopš janvāra
mēra amatalga būs 1700 latu mēnesī, taču 300 lati no kapitālsabiedrības
saglabāsies, teikusi Stopiņu novada domes tehniskā sekretāre Anna Imbrate.
Līdzīgi ir ar Salaspils novada domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara
(JL) atalgojumu, kas veidojas no amatalgas un samaksas par kapitāla
daļu turēšanu. Sākotnēji dome noteica amatalgu 1920 latu apmērā, no
1.jūlija tā tika samazināta uz 1720 latiem mēnesī, bet no 1.novembra uz
1520 latiem mēnesī. Tomēr saistībā ar atalgojuma saņemšanu no
kapitālsabiedrībām kopējie ienākumi tāpat ir virs premjera amatalgas
jeb 2050 lati.
Līdzīgi no kapitālsabiedrībām savulaik ''barojies'' arī Jūrmalas pilsētas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas), kurš kopš 2007.gada jūlija sāka saņemt atalgojumu kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis septiņos pašvaldību uzņēmumos, ziņo LA. Kopumā tie bijuši papildu 1500 lati. Iepriekšējie Jūrmalas mēri kapitālsabiedrību pārraudzību veica bez papildu samaksas, uzskatot to par savu kā mēra pienākumu.
Laikraksts piebilst: daži pašvaldību vadītāji izmanto to, ka var gūt ienākumus no kapitālsabiedrībām, bet citi ne, turklāt ir gan tādas domes, kas amatalgu nosaka griestu maksimuma līmenī, gan tādas, kas, solidarizējoties ar tautu, iztiek ar mazākiem ienākumiem.
Algu samazinājums attiecībā pret 2008.gadu kopumā pašvaldībās pērn vidēji bija vien par 7% ar likumu noteikto 15% vietā, norāda LA.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) nupat ir izstrādājusi metodiskos ieteikumus "Pašvaldību domes deputātu atlīdzības sistēmas piemērošana", kas tuvākajā laikā tiks nosūtīti pašvaldībām. Tajos teikts, ka, nosakot atalgojumu, būtu jāizvērtē veicamo darbu iespējamais apjoms, jāņem vērā iedzīvotāju skaits novadā vai pilsētā, teritorijas lielums, iestāžu skaits u.c.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars
Spurdziņš (TP) atzinis, ka attiecībā uz vienoto
atalgojumu sistēmu vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu. ''Noskaņojums komisijā ir tāds, ka novadu domju priekšsēdētāja atalgojumam nevajadzētu būt augstākam par premjera atalgojumu, turklāt pašvaldību vadītāju kompetence nav lielāka par ministru kompetenci. Varētu strīdēties vienīgi par Rīgas mēra kompetenci,'' viņš teicis.
Skaidrība varētu tikt ieviesta ne ātrāk kā aprīlī, kad būs izstrādāts
un Saeimā iesniegts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likumprojekts, norāda LA. Ministru kabineta noteikumi tad beidzot ieviestu
kārtību atalgojuma sistēmā pašvaldībās, jo vairs nebūtu tikai
atalgojuma ''griesti'', bet arī noteikti kritēriji, pēc kuriem
diferencēt atalgojuma līmeni atšķirīgās pašvaldībās. Būs jāsāk domāt
arī par to, vai atstāt līdzšinējo kārtību, kā nosakāms atalgojums
novadu un pilsētu domju priekšsēdētājiem par kapitāla daļu turēšanu, norāda laikraksts.