Proti, šonedēļ izstāde Padomjzemes mitoloģija paplašinājās gan telpā, gan formā — viens jauns ekspozīcijas elements novietojās Saeimā un tādējādi gleznām, skulptūrām un grafikām pievienojās performance ar nosaukumu Saeimas Nacionālās drošības komisijas slēgtā sēde. Par sociālistiskās ideoloģijas reminiscenci Latvijā 2008.gadā droši vien vēl ilgi brīnīsies ne tikai mākslas zinātnieki. Taču, izvērtējot faktu, ka uz NDK sēdi tika uzaicināts Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots, kā arī informāciju, kas nonākusi atklātībā — ka NDK sēdē apspriests LTV ziņu saturs, jo LTV rādot vairāk negatīvu sižetu nekā pozitīvo, ietekmē sabiedrības noskaņojumu, no kā savukārt esot atkarīga valsts drošība, jāatzīst, ka NDK priekšsēdētājam Dzintaram Jaundžeikaram ar kolēģiem laikam tik tiešām izdevies radīt kaut ko tādu, kas pēc visām pazīmēm droši ietilpināms Padomjzemes mitoloģijā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā sniegtajam izstādes aprakstam nepieciešama tikai neliela adaptācija. Sanāk: "Mīts par laimes pārpilno Latvijas valsti tiek uzturēts ar rūpīgi izstrādātiem paņēmieniem, skaidri definētiem televīzijas uzdevumiem un noteiktu vajadzīgo tematiku. Šī tematika rada mitoloģisku priekšstatu par Latviju kā laimes zemi, kur par tās tautu gādā Lembers, Šķēle un Šlesers un kur koalīcijas partijas ir tautas prāts, gods un sirdsapziņa." Tādējādi, ja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un LTV ziņu dienesta darbinieki izprastu savu lomu laimīgās Latvijas mīta radīšanā, kā arī valsts drošības atkarību no šī mīta, deputātiem nenāktos LTV aizrādīt koncentrēšanos uz negatīvajām ziņām un jautāt, kāpēc Panorāmā nav atspoguļota Zatlera viesošanās NDK vadītāja pilsētā Limbažos un kāpēc netiek rādīta telēnu dzimšana zemnieku saimniecībās? Varētu, protams, šķist, ka darba vietas tiešā tuvumā eksponētā Padomjzemes mitoloģija iespaidojusi arī Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi. Taču, uzklausot viņa iebildumus pret ziņu pasniegšanas secību Panorāmā un vēlmi, lai šis raidījums sāktos ar informāciju par valdības darbu, nevar izslēgt iespēju, ka Daudze ir vienkārši teleportējies uz PSRS. Un netiek atpakaļ. Tiesa, Panorāmas kritikai varētu būt arī kāds privāts iemesls. Par to liek domāt Daudzes satraukums, ka 4.maijā par kruīza kuģa uzskriešanu uz sēkļa televīzijā runāts par daudz. Un taisnība — Mona Lisa ekrānā bija redzama vairāk nekā Saeimas priekšsēdētājs. Taču, iespējams, Daudze būtu vairāk un labāk nofilmēts, taču tieši 4.maijā viņš nokavēja Saeimas sēdi. Turklāt ar to arī tika pārkāpts valsts protokols, jo prezidents Valdis Zatlers, kuram atbilstoši etiķetei zālē jāienāk pēdējam, uz sēdi ieradās laikā. Taču, atgriežoties pie NDK rūpēm par LTV saturu, nevar nepamanīt, ka komisijas priekšsēdētājs grib pārraudzīt ne vien Panorāmu, bet gādāt vismaz par vienu seriālu, ko turklāt izrādītu ne tikai sabiedriskā, bet arī komerctelevīzijas. Ja ar savu pēdējo sēriju maijā no skatītājiem atvadījās Likteņa līdumnieki, tad Jaundžeikaru seriālam ģimenes galva ir apsolījis turpinājumu. Turklāt ārzemēs. Kā zināms no iepriekšējām sērijām, NDK priekšsēdētāja dēls Pēteris kādā rītā tiek pieķerts vadot auto narkotiku reibumā. Tēvs saprot uzreiz — sazvērestība. Un sākas Jaundžeikaru cīņa par to, lai tiktu uzskatīts, ka ecstasy pēdas, ko laboratorijas analīzes uzrādījušas Pētera organismā, tur nemaz nav bijušas. Tiesa seko tiesai. Tad Augstākās tiesas senāts atkal apstiprina to pašu — Pēteris atzīstams par vainīgu automašīnas vadīšanā narkotisko vielu ietekmē. Spriedums nav pārsūdzams un tiesāšanās iespējas Latvijā ir izsmeltas. Taču Dzintars Jaundžeikars nomierina visus, kas pieraduši sekot līdzi šai ģimenes filmai par mašīnām un narkotikām — ģimene ies tālāk, uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Atliek vien atgādināt vēl nesenos Jaundžeikara apsvērumus par iespēju nolikt deputāta mandātu un atgriezties savā Vidrižu saimniecībā. Ja viņš to izdarītu gan tāpēc, ka viņam gribās uz laukiem, gan tāpēc, ka viņš ir rupji pārkāpis demokrātiskas sabiedrības normas, NDK apspriežot LTV raidījumu saturu, gan tāpēc, ka viņa ģimenei stāv priekšā tiesu darbi Eiropā un tos nebūtu labi uzsākt amatpersonai, kas cīnās par to, lai narkotiku klātbūtni viņa dēla organismā ļauj savienot ar auto vadīšanas faktu, tad, ļoti iespējams, kādam ziņu raidījumam būtu iemesls sagatavot sižetu par laimīgu Latvijas lauksaimnieku.
Laila Pakalniņa: Laimīgās Latvijas mitoloģija
Izstāžu zāle Arsenāls atrodas blakus Saeimai. Un mākslai, arī sociālistiskajai, ir spēks. Tāpēc varēja gadīties, ka tie divsimt izstādei Padomjzemes mitoloģija atlasītie darbi, pat neatkarīgi no tā vai Dzintars Jaundžeikars tos ir vai nav apskatījis, ir kaut kā ietekmējuši divi simti pirmā sociālistiskā reālisma parauga rašanos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.