Laila Pakalniņa: Slakteris zem eglītes

lv informē, ka topā esot "Nothing special", taču pieprasīts ir arī Godmaņa attēls. Piedāvājumā ir arī Šlesers un stabilitātes garants — Kalvītis. Cita starpā, politiķu attēlus un viņu vārdus, kas Ziemassvētkos mums un mūsu tuviniekiem varētu vairot prieku, drukā arī uz auduma maisiņiem un priekšautiem. Tādējādi mums paveras iespēja sagādāt, piemēram, saviem vecākiem Godmaņa tarbu, ar kuru no 1.janvāra apmeklēt zemo cenu veikalus. Taču Segliņam tupēšana zem svešas eglītes laikam nešķiet īpaši pievilcīga. Un tā kā pagaidām viņa spožākais citāts par cūkām varētu greznot Ziemassvētkus tikai britiem, iekšlietu ministrs adventes laikā pēkšņi kļuvis piesardzīgs un paziņojis, ka ar žurnālistiem vairs nerunāšot krieviski. Ministrs šādu lēmumu pamato ar nevēlēšanos svešvalodā stostīties kameras priekšā, lai nesanāk kā Slakterim. Reizēm gan šķiet, ka politiķi varētu saņemties un nerunāt arī latviski. Piemēram, ja Kalvītis nebūtu izpļāpājies, tautai vismaz būtu saglabāts kāds (Ziemassvētku) pārsteiguma moments par to, ka viņš arī turpmāk darbosies politikā un pildīs deputāta pienākumus Saeimā. Kā zināms, Kalvītis agrāk bija pieļāvis iespēju no politikas aiziet un solīja savu lēmumu pieņemt pēc jaunā gada. Bet nu pēkšņi vēl pirms Ziemassvētkiem sajutis, "ka grib palīdzēt valstij grūtos laikos". Atliek pieņemt, ka ekspremjers pastaigās pa taigu un Himalajiem ir uzzinājis, ka lāču mātes ziemas miegā dzemdē lācēnus. Un tāpēc varētu domāt, ka arī miljardu sadalē var piedalīties guļot. Taču, neraugoties uz Kalvīša pļāpīgumu, izskatās, ka valdība un koalīcija ir stingri nolēmusi izkopt līdz pilnībai savu vienīgo pašatzīto kļūdu — komunikāciju — un turpināt nekomunicēt ar sabiedrību, tādējādi saglabājot tautā dzīvu mūžīgu pārsteiguma sajūtu. Šodien mēs pilnīgi noteikti vairs nezinām un pat nevaram iedomāties, kas būs rīt. Vai tad, neraugoties uz to, ka debilizēt tautu pie varas esošajiem cilvēkiem varas saglabāšanas nolūkos ir izdevīgi, mēs vakar varējām iedomāties, ka Latvijā kāds uzdrošināsies atklāti piežmiegt demokrātiju, par ceturto daļu samazinot finansējumu sabiedriskajiem medijiem? Turklāt nav pilnīgi nekādu izredžu, ka ar Ziemassvētkiem pārsteigumu laiks varētu beigties. Līdz gada beigām koalīcija, varbūt pat metot gaisā santīmu, noskaidros, kam pienākas gods par to, ka pirmais sagribēja mazināt ministriju skaitu — Godmanim vai TP. Un pēc tam ar 1.janvāri sāksies brīnumu laiks, kurā no divām un pat trim ministrijām taisīs vienu. To, ka šis laiks tiešām sola daudz, jau liecina matemātikas (un nevis saprāta) klātbūtne paziņojumos, ka partijām ministru amati tikšot proporcionāli pārstāvniecībai Saeimā (Godmanis) un ka ZZS jau ir apmierināta, jo "mūsu galvenās ministrijas mums paliek" (Augusts Brigmanis). Tāpēc, iespējams, šajos Ziemassvētkos saņemta šalle var izrādīties ļoti noderīga dāvana. Jo ar kaut ko taču vajadzēs atsiet žokli, kas janvārī aiz brīnumiem varbūt vairs neturēsies vietā. Tomēr, lai pārstātu dzīvot ar sajūtu, ka vairs ilgi nav jāgaida līdz brīdim, kad koalīcija iesaiņos pēdējo pilienu, ko pasniegt tautai (un tad cilvēki vairs nestāvēs piketos pa desmitiem un simtiem katrs par savām izjūtām, sāpēm, tiesībām un interesēm, bet apvienos tās vienā kopīgā prasībā), ir tiešām jānotiek lielam brīnumam. Cilvēkiem ir jānotic, ka tie paši politiķi, kas viņus un valsti noveda līdz šai situācijai, tik tiešām tagad grib un var Latviju no tās izvest ārā, nevis turpināt nodarboties ar palīdzības sniegšanu sev un saviem politbiznesa partneriem. Šāda ticība ir tik liels brīnums, ka pat Ziemassvētku tuvums nevar līdzēt tā dzimšanai. Un varbūt vienīgais, uz ko vēl šobrīd var paļauties, ir tas, ka pie varas esošajiem politiķiem beidzot ir nopietni jāapzinās, cik ļoti šis brīnums ir nepieciešams viņiem pašiem. Jo Latvija strauji tuvojas brīdim, kad uz vienaldzīgo atbalstu tautas apčakarēšanas kampaņās paļauties vairs nevarēs. Tāpēc, ka vienaldzīgo nepietiks. Pārāk daudzus būs skārusi krīze un valdības politika tās pārvarēšanai. Bet apzināties to nozīmē arī novērtēt, ko cilvēki šajos Ziemassvētkos liks zem eglītes. Cita starpā, lai pateiktos par "ieguldījumu biznesa veicināšanā", uzņēmums Uzvelckreklu.lv, kurš kredītā iegādājies modernu auduma apdrukas tehnoloģiju, nolēmis politiķiem nosūtīt Ziemassvētku dāvanas — kreklus ar viņu portretiem un izteicieniem, jo tieši šāda produkcija pašlaik veido 80% no firmas ikdienas ieņēmumiem. Īpaši iecienītas nupat esot kļuvušas bērnu drēbītes ar Slaktera portretu. Lai vai kā, mēs tomēr nākotnē raugāmies ar smaidu (savu un Slaktera)!