Pērn par darba iespējām Vācijā tika sniegtas 364 EURES konsultācijas. Visvairāk Latvijas iedzīvotāji interesējušies par darbu Vācijas lauksaimniecībā - 33,7%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 14,5%, apstrādes rūpniecībā - 11%, izmitināšanas un ēdināšanas iestādēs - 8,1% un transporta jomā - 5,8%.
Savukārt vācieši ar EURES starpniecību Latvijā ir izrādījuši interesi par sezonas darbiniekiem, jo tiem Latvijas pilsoņiem, kas strādā sezonas darbus Vācijā, darba atļaujas nav nepieciešamas jau no šā gada 1.janvāra.
Janvārī NVA mājaslapas EURES sadaļā tika publicētas sezonas darba vakances Vācijas lauksaimniecībā - sparģeļu griešanai un zemeņu novākšanai. Atlasē piedalījās 109 darba meklētāji, no kuriem tika izvēlēti 38 darbinieki, un aprīlī viņi dosies uz Vāciju. Pretendentiem tika prasītas vismaz minimālas vācu vai angļu valodas zināšanas, laba fiziskā forma un veselības stāvoklis, bija vēlama pieredze lauku darbos.
Arī patlaban ir iespēja, aizpildot NVA portālā EURES sadaļā pieejamo pieteikuma anketu, pieteikties sezonas darbiem lauksaimniecībā vai izmitināšanas un ēdināšanas iestādēs Vācijā.
Uz 25.martu Eiropas darba un mobilitātes portālā kopumā bija publicētas 321 628 vakances Vācijā. Pēc Vācijas Federālās nodarbinātības aģentūras datiem uz pagājušā gada nogali, speciālistu trūkums bijis šādās profesijās - ārsti, medmāsas, viesmīļi un pavāri, inženiermehāniķi un inženierelektriķi, kvalificēti metālstrādnieki.
Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla konsultantu Latvijā apmeklētāju interesējošo valstu pirmais piecinieks ir šāds - Vācija, Norvēģija, Lielbritānija, Somija un piektajā vietā - Zviedrija. Darba meklētāji visbiežāk izrāda interesi par darbu ārvalstīs lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, medicīnā un sociālajā aprūpē.
Kā ziņots, no 2011.gada maija Vācija plāno atcelt noteikumus, kas ierobežo darbaspēka pārvietošanos no jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp arī no Baltijas valstīm. Vietējo arodbiedrību un sabiedrības spiediena ietekmē Vācijas varas iestādes izmantoja ES direktīvās paredzēto maksimālo termiņu, kas tām ļāva aizsargāt savu darbaspēka tirgu līdz 2011.gadam.
Balode