Man svarīgākie nav notikumi, kas atkarīgi no valdības, starptautisko aizdevēju vai vēl kādu augstāku spēku gribas. Tie ir notikumi, kas sakņojas dziļākajā slānī cilvēka ētiskajā kodolā. Tie, kas saistīti ar individuālo atbildību. Un pat ne tikai vienkārši atbildīgu rīcību, kārtīgi piedaloties vēlēšanās, godīgi samaksājot visus nodokļus, pabarojot savus bērnus un apčubinot savus vecākus.Tie ir saistīti ar to atbildības daļu, kura ir kaut kas vairāk nekā tikai tas, ko no mums prasa vai gaida sabiedrība, valsts, likumi un līdzcilvēki. Tā ir individuālās atbildības daļa, uz kuras pleciem lielā mērā turas pasaule. Tas ir kas vairāk par vienkārši labi un atbildīgi padarītu darbu. Tie ir darbi, kas maina pasauli uz labu, un tam ir vistiešākā saistība ar cilvēka spēju instinktīvi apzināties sevi, klasiķa vārdiem runājot, kā pasaules daļu, atbildīgu par visu. Un darīt to šķietami ikdienišķās situācijās, nedomājot par publicitāti, nevis no augstām tribīnēm un kancelēm visu acu priekšā.Tāda bija valcēnieša Aivara Krastiņa rīcība, aicinot darba biedrus savākt naudu kolēģes Ainas muguras operācijai. Tāda bija daudzu cilvēku rīcība, atsaucoties Auces Bērnu invalīdu biedrības priekšsēdētājas Māras Hincenbergas aicinājumam palīdzēt daudzbērnu ģimenei, kurai gada sākumā nodega māja.Tādi bija 747 jaunieši, kuri studentu akcijā Mīlestības svētki nodeva kopumā 400 litrus asiņu nelaimē cietušiem cilvēkiem, sasniedzot lielāko asinsdonoru skaitu Baltijas valstīs vienas akcijas laikā. Tādi bija divi garāmgājēji, kas martā Daugavpilī izglāba taksometra vadītāju no divu ar nazi bruņotu laupītāju uzbrukuma un palīdzēja tos aizturēt. Tādi bija garāmgājēji Āgenskalnā Lieldienu brīvdienās, palīdzot aizturēt krāpnieci un laupītāju.Tāds bija Saldus novada iedzīvotājs Modris Staņislavskis, kurš no upē iebraukušas automašīnas izglāba sievieti un viņas deviņgadīgo dēlu. Tāda ir vienpadsmitgadīgā Jekaterina Keirāne, kura vasarā Stropu ezerā Daugavpilī izglāba trīsgadīgu bērnu no noslīkšanas. Tāds bija 18 gadu vecais Kolkas iedzīvotājs Edgars Šteins, kurš izglāba uz piepūšamā matrača jūrā iepūsto kaimiņu zēnu. Tāda bija valmieriete Anita Liepiņa, kura ziedoja daļu aknu kolēģa smagi slimajai meitai.
Latvija 2010. gadā
Turpinot tradīciju, brīdi pirms gadumijas pārlapoju aizejošā gada notikumus un cenšos iedomāties, kāda būtu mana svētku runa par 2010. gadā Latvijā svarīgajām lietām. Mūsu avīzē un portālā vien aprakstīto notikumu ir tik daudz, ka to pieminēšanai kaut ar vienu rindiņu nepietiek vietas šajā komentārā un diezin vai pietiktu, ja man būtu dotas pat tās minūtes TV, kas atvēlētas prezidentam un valdības vadītājam.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.