Tomēr Latvijā arvien ir viens no sliktākajiem bojā gājušo skaita rādītājiem Eiropas Savienībā, šai ziņā apsteidzot tikai Lietuvu, Poliju, Rumāniju un Grieķiju.Pirmdien publiskotais Ceļu satiksmes drošības kvalitātes rādītāju (PIN) ikgadējais apskats liecina, ka labākos rezultātus no 2001. līdz 2008.gadam sasniegušas ES dalībvalstis ar vidēju ceļu satiksmes drošības līmeni.Luksemburga, Francija un Portugāle, kas jau 2007.gadā bija pirmajā trijās vietās, noturējušas savas līderpozīcijas arī 2008.gadā, ar bojā gājušo skaita samazinājumu attiecīgi par 49%, 48% un 47%. Spānija un Latvija tām seko ar samazinājumu nedaudz virs 43%, aiz sevis atstājot Beļģiju ar 38%. Arī valstis ar ilgām satiksmes drošības tradīcijām uzrādījušas labus sasniegumus - Vācijā bojā gājušo skaita samazinājums ir par 36%, Šveicē par 34%, Nīderlandē par 31% un Zviedrijā par 28%. Savukārt Rumānijā un Bulgārijā bojā gājušo skaits 2008.gadā ir lielāks nekā 2001.gadā, bet Slovākija un Polija nav veikusi būtisku uzlabojumu.Latvijas panākumi galvenokārt izskaidrojami ar pēdējo divu ceļu satiksmes drošības programmu realizēšanu - "Ceļu satiksmes drošības nacionālo programma 2000.-2006.gadam" un "Ceļu satiksmes drošības programma 2007.-2013.gadam". Tajās izvirzīts mērķis līdz 2010.gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu uz pusi salīdzinot ar 2001.gadu, bet līdz 2013.gadam par 70%.2008.gadā bojā gājušo skaits Latvijā bija 316 (salīdzinājumam - 1999.gadā 652, bet 2007.gadā 419 bojā gājušie), kas apliecina, ka Latvija sekmīgi īsteno pasākumus, lai 2010.gadā sasniegtu gan nacionālo, gan ES mērķi samazināt bojā gājušo skaitu par 50%.Viens no svarīgākajiem satiksmes drošības nacionālās programmas 2000.-2006.gadam pasākumiem bija uzskaites sodu punktu ieviešana 2004.gadā. 2005. un 2006.gados papildus tika ieviesti soda punkti par drošības jostu, bērnu sēdeklīšu un aizsargķiveru nelietošanu, kā arī paaugstināta soda nauda par galvenajiem satiksmes drošību ietekmējošiem pārkāpumiem - ātruma pārsniegšanu, braukšanu dzērumā, drošības jostu, bērnu sēdeklīšu un aizsargķiveru nelietošanu.Savukārt drošības programma 2007.-2013.gadam paredz palielināt braukšanas ātruma pārsniegšanas kontroli un alkohola pārbaužu skaitu.Tomēr, neskatoties uz ievērojamiem panākumiem, Latvijā joprojām bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem ir viens no lielākajiem ES - 139 (vidēji ES valstīs - 79).Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs Nils Freivalds norādījis, ka ceļu satiksmes drošības prioritātes Latvijā ietver ieguldījumus nolaistajā ceļu tīkla infrastruktūrā: augsta riska vietu pārveidošanu, liela ātruma satiksmes norobežošanu no gājēju plūsmas, aizsargbarjeru uzstādīšanu ceļu sadalošajā zonā, satiksmes novirzīšanu no lauku ceļiem uz automaģistrālēm.ETSC ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir samazināt bojā gājušo skaitu un ceļu satiksmes negadījumu smaguma pakāpi Eiropā. ETSC cenšas identificēt un sekmēt uz pētniecību bāzētu pasākumu ieviešanu ar augstu drošības potenciālu. Tā apvieno 42 nacionālas un starptautiskas organizācijas no visas Eiropas.Ceļu satiksmes drošības kvalitātes rādītāju (PIN) programma uzsākta 2006.gada jūnijā, lai salīdzinātu valstu sasniegumus ceļu satiksmes drošības jomā. Patlaban tā aptver 30 valstis.27 ES dalībvalstīs kopumā 2008.gadā ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 39 000 cilvēki, kas ir par 15 400 mazāk nekā 2001.gadā. Vidējais ikgadējais bojā gājušo skaita samazinājums kopš 2001.gada ir tikai 4,4%.
Latvija ES piektā sliktākā pēc bojā gājušo skaita uz ceļiem
Latvija ierindojusies piektajā vietā Eiropas Savienībā (ES) ceļu satiksmes drošības uzlabojuma ziņā, tomēr bojā gājušo skaita ziņā Latvijai ir piektais sliktākais rādītājs, liecina Eiropas transporta drošības padomes dati (ETSC).ETSC norāda, ka no 2001.gada Latvija panākusi straujus uzlabojumus ceļu satiksmes drošībā, samazinot bojā gājušo skaitu par 43%, kas ir piektais labākais rādītājs ES.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.