Tagad valdība apņēmusies mainīt šo situāciju, jo jaunās Dombrovska valdības deklarācijā iekļauts solījums izstrādāt lobēšanas tiesisko reglamentāciju un pieņemt likumu par lobijiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau vairākus gadus risina šo jautājumu; nesen KNAB nāca klajā ar kārtējiem priekšlikumiem. Viens no tiem paredz ar īpašu likumu definēt lobēšanu. Ņemot vērā sabiedrības negatīvo attieksmi pret vārdu "lobēšana", KNAB ierosina mācīties no Eiropas Savienības pieredzes un izmantot terminu "interešu pārstāvība". Tāpat piedāvāts izveidot īpašu lobētāju reģistru. Tas palīdzētu nodrošināt lobēšanas procesa pārskatāmību."Latvijā jāsaprot, ka jebkura sabiedriskā organizācija var lobēt savas intereses. Svarīgi ir, kādā veidā tas notiek: atklāti un caurredzami vai arī aizkulisēs ar naudas palīdzību," uzskata Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš, kurš pats savulaik darbojies kā ASV latviešu lobijs.Viņa kolēģis Imants Lieģis spriež, ka likuma izstrādāšanā varētu iesaistīties arī sabiedriskās organizācijas, piemēram, Delna, lai kopīgiem spēkiem radītu atklātu un pārskatāmu lobija sistēmu. Pēc ekspertu domām, nevajadzētu automātiski kopēt citu valstu, piemēram, ASV, lobija sistēmu. "Mums ir citas tradīcijas. Latvija nav tik liela valsts; arī naudas summas, par kuru izlietošanu lemj politiķi, nav tik lielas," spriež ASV strādājošais diplomāts Normans Penke.
Latvijā lobismu plāno regulēt ar īpašu likumu
Lobisma regulēšanas priekšlikumi Latvijā jau vairākus gadus tiek viļāti kā karsts kartupelis, bet pagaidām nekādu taustāmu rezultātu nav izdevies sasniegt. Tas nenozīmē, ka Latvijā nenotiek politiķu lobēšana; gluži pretēji - centieni ietekmēt Saeimas un valdības lēmumus ir plaši izplatīti, tikai tas pārsvarā notiek aizkulišu cīņā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.