Fotogrāfijas un skatītāju filmētie video, kā arī klātesošo redzētais,
kā Cēsīs simtu skatītāju ielenkumā avarē sporta auto un ietriecas
piemineklī, izraisījis diskusiju, cik labi šajā posmā organizēta
drošība un cik daudz trūcis, lai negadījumā neciestu skatītāji.
Latvijas ralliju vēsturē šādi negadījumi ir piedzīvoti. Taču šoreiz gan
rallija organizatori, gan arī Latvijas automobiļu federācija atzīst —
skatītājiem bija nodrošināta atbilstoša drošība.
Diena jau rakstīja, ka svētdien citā Ergo rallija Cēsis ātrumposmā —
kilometru aiz Kaives — smagi cieta viens no rallija dalībniekiem — 17
gadu vecais Jānis Kārkliņš, viņam mediķi konstatēja smagas galvas un
krūšu kurvja traumas. Tiesa, šīs traģēdijas vietā skatītāji atradās
vien iekšmalā, kas ir skatītājiem salīdzinoši droša vieta. Ārmalā
skatītāji bija relatīvi drošā attālumā no negadījuma vietas, skaidro
pasākuma organizatori. "Šis līkums bija sportistiem ass, nepārredzams,
sarežģīti izpildāms," saka pasākuma organizators un dalībnieks Guntis
Ervalds.
Pēc svētdien notikušā negadījuma rallija starptautiskā sporta
komisisāru žūrija, kurā bija pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas, notikušo izvērtējusi un savā atzinumā apliecinājusi, ka
rallijā tika veikti drošības pasākumi atbilstoši pasākuma organizatoru
izstrādātajam plānam, stāsta Latvijas Automobiļu federācijas Rallija
komisijas vadītāja Irēna Krastiņa.
Sekojot starptautiskajiem normatīviem, autorallijam drošības plānu
izstrādā pasākuma organizatori, to vēlāk apstiprina starptautiska
komisija, kura arī apmēram stundu pirms rallija sākuma izbrauc trasi.
Drošības plānā detalizēti atzīmēts trases lentojums, atbilstoši katra
līkuma specifikai. Plānā atzīmētas apsardzes darbinieku atrašanās
vietas katrā līkumā, plānotais skatītāju pieplūdums, lentojuma attālumi
no trases, aiz kuriem atradīsies skatītāji, iezīmētas sporta mašīnu
ideālās trajektorijas, atzīmēti arī koki, kas atrodas pie trases.
Apmēram 800 metru garumā pilsētas ātrumposmā tika novilkti divus metrus
augsti žogi, lai nodrošinātu papildu skatītāju drošību. "Tā ir zona,
kur mašīna var iebraukt, apgāzties, nokrist tā, lai neskartu
skatītājus. Tā arī notika sestdien — mašīna iebrauca nožogotā laukumā,"
skaidro G.Ervalds. Krustojumā, kur notika negadījums, bija arī
novietotas ap 300, 400 kilogramu smagas presēta siena ķīpas, kas norāda
autobraucējiem braukšanas trajektoriju un avārijas gadījumā bremzētu
mašīnas ātrumu.
"Lentes nav drošības garants, bet gan uzmanības pievēršanai, lai
skatītāji saprot, cik tālu var pieiet," saka G.Ervalds. Rallijos kopumā
kā drošākās vietas skatītājiem atrodas pirms līkumiem, salīdzinoši
drošas vietas ir līkuma iekšmalā. Visbīstamākās vietas savukārt ir aiz
tramplīniem un līkumu ārmalās. "Tramplīnā mašīna var uzlidot slīpi,
sākt mētāties, pat metrus divsimt, trīssimt sportists var netikt galā
ar mašīnas vadību," saka G.Ervalds. Pasākuma organizētāji, lai
veicinātu drošību, protams, šādās potenciāli riskantās vietās novelk
drošības lentes tālāk no trases. "Tomēr jāatceras, ka tas arī ir
izklaides pasākums, kur jāsabalansē drošība ar trīsdesmit vai
piecdesmit tūkstošu skatītāju vēlmi redzēt ralliju maksimāli tuvu,"
saka G.Ervalds. Tāpat arī skatītājiem ieteicams nestāvēt ar muguru pret
trasi, izvēlēties vietu, kur var paspert dažus soļus sāņus, nestāvēt
priekšā kokiem, lai būtu kur atkāpties, kā arī nenāk skatīties
autoralliju reibumā. Tuvākais rallijs — Kurzemes rallijs gaidāms jau
jūlijā.
***
Asiņainā vēsture
2007.gada oktobrī trīs cilvēki cietuši un nogādāti slimnīcā pēc tam, kad no trases rallijā Latvija 2007 izlidoja Raimonda Stokša un Anrija Jesses sacīkšu auto. Cietušie līdzjutēji ralliju vērojuši aiz dzeltenās lentes, proti, skatītājiem aizliegtajā zonā.
2003.gadā 12.jūlijā rallija Kurzeme 2003 laikā Krievijas sportista Igora Sokolova vadītā automašīna izlidoja no trases, smagi savainojot vienu no skatītājiem.
2000.gadā Kurzemes rallija laikā traumas guva 16 gadu vecs puisis, kurš nebija ievērojis sacensību rīkotāju norādījumus.