"_Parex bankas_ pārņemšana neizraisīja krīzi, bet nepieciešamību pārņemt banku netieši noteica 2005.-2007.gadā veidotie budžeta deficīti un uzkrājumu noēšanas politika. Rezultātā valsts kase 2008.gada beigās bija tukša un valdība _Parex banku_, tobrīd vienu no lielākajām bankām, nespēja atbalstīt ar likviditāti un to nācās pārņemt. Tas nozīmēja arī ārēja parādu palielināšanu likviditātes nodrošināšanai," skaidroja centrālās bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.Viņš arī piebilda, ka _Parex bankas_ pārņemšanas problēma vispār nebūtu radusies, ja savlaicīgi 2008.gadā būtu ieviests eiro, kas būtu tai ļāvis izmantot Eiropas Centrālās bankas likviditātes atbalstu."Ja valdības pašas rīcībā būtu uzkrājumi banku atbalstam, tad noguldītāji, ticamākais, neskrietu uz banku, lai savus noguldījumus izņemtu. Apziņa, ka valdībai nav nekādu likviditātes rezervju, paniku tikai stiprināja - šādu "skrējienu" neizturētu neviena banka," teica M.Grāvītis.Viņš atgādināja, ka no 2005.gada līdz 2008.gadam valsts budžeta izdevumi pieauguši divarpus reizes, kas Latvijas Bankas skatījumā ir neuzturams izdevumu līmenis, tāpēc to krīzes laikā ir nācies pakāpeniski samazināt.Pēc M.Grāvīšā teiktā, kopš 2008.gada trijos gados budžeta izdevumu samazinājums sasniedza apmēram miljardu latu, pašlaik valdībai turpinot darbu vēl pie 50 miljonu latu izdevumu ietaupījuma.Pēc Igaunijas laikraksta _Aripaev Online_ vēstītā, Zviedrijas ārlietu ministrs uzskata, ka Zviedrijas banku kapitāls palīdzējis Baltijas valstīm atgūties no recesijas.Ministrs norādīja, ka tas, ka Baltijas valstu finanšu sistēmās ir samērā liels zviedru kapitāla īpatsvars, palīdzēja Baltijai pārdzīvot krīzi un atgūties no recesijas. Šādu viedokli K.Bilts pauda, uzrunājot žurnālistus, kas atspoguļo Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Zviedrijā.Bilts arī norādīja, ka Latvija sarežģītā situācijā nonāca nevis Zviedrijas kapitāla, bet gan bankas _Parex _dēļ. "Viņiem [Latvijai] bija viena liela [vietējā kapitāla] banka un viņi joprojām cīnās ar tās izraisītajām problēmām," paziņoja ministrs.Tajā pat laikā K.Bilts uzsvēra, ka veids, kādā Baltijas valstis cīnījās ar krīzi, ir iespaidīgs un tas ir pelnījis uzslavas."Latvija cieta vissmagāk, savukārt Igaunijas pozīcijas bija spēcīgākas, paticoties tās finanšu stāvoklim un makroekonomiskajai situācijai," piebilda ministrs.
Latvijas Banka: Budžeta konsolidācija būtu jāveic neatkarīgi no Parex bankas problēmām
Valsts budžeta konsolidācijas pasākumi būtu jāveic arī gadījumā, ja valsts 2008.gada nogalē nebūtu pārņēmusi AS Parex banku, jo Latvijas ekonomika bija pārkarsēta, budžeta tēriņiem uz deficīta rēķina veicinot ekonomikas nesabalansētību, norādīja Latvijas Bankas preses dienestā.Komentējot Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta sacīto, ka ekonomiskās krīzes cēloņi Latvijā ir meklējami Parex bankas problēmās, nevis zviedru kapitālā, Latvijas Banka norāda, ka acīmredzot šajā gadījumā sekas sajauktas ar cēloņiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.