Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Latvijas vēsturi atsevišķi varētu mācīt no 2010.gada septembra

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Juris
J
Nezinot Būtiskās tendences Latvijas vēsturē,nav iespējams veidot piekšstatu par mūsu valsts nākotnes perspektīvām un rīcību ,kāda būtu nepieciešama latviešu tautas sekmīgai eksistencei. Latvijas vēsture vienkārši ir neliela, bet mūsu mērogiem dinamiska pasaules eksistences procesa sastāvdaļa. Nav īpašu problēmu mācīt Latvijas vēsturi atsevišķi. Tomēr,atraujot Latvijas vēsturi no kopējā procesa, cilvēkiem vienkārši veidosies deformēta pasaules aina, un politisko tehnoloģiju speciālistiem būs vieglāk manipulēt ar tautas apziņu. Vērojot šos gandrīz līdz histērijai sakāpinānotos saucienus par Latvijas vēstures mācīšanu / nemācīšanu rodas šādi secinājumi: 1. Daži cilvēki valstī grib radīt iespaidu, ka Latvijas vēsture skolās ir tādā kā pabērna lomā. Īstenībā Latvijas vēstures mācīšanai skolās tiek veltīta lielākā daļa stundu un konsultāciju, jo eksāmena uzdevumi sastādīti tā, ka lielākā daļa no tiem pamatoti veltīti tieši Latvijas vēsturei; 2. Iespējams, daļa vēsturnieku situācijā, kad daudz maz izveidojusies noteikta vēstures mācīšanas sistēma, cīnās par iespējām nopelnīt naudiņu un iemūžināt savus vārdus historiogrāfijā, sarakstot jaunas grāmatiņas. Bet kā tiksi pie šāda darbiņa, ja tādas jau sarakstītas ? Savukārt, ja esošās tiktu atzītas par nepiemērotām. . . Kādas jaunas iespējas paveras ! Dzīvojam taču patērētāju sabiedrībā, kur katrai precei ātri jānolietojas, lai varētu piedāvāt jaunu. 3. Šīs visnotaļ pragmatiskās idejas, acīmredzot, ieinteresējušas arī politikāņus, kuriem atkal parādījusies iespēja. Situācijā, kad valstij grūti, jāatrod vai nu dižķibeles cēloņi, vai iespēja novērst tādu nākotnē. Un te nu zaļie zemnieki kopā ar Koķi var parādīt ceļu ! Neviltota patriotisma ieaudzināšana, atsevišķi un pastiprināti mācot Latvijas vēsturi ! ! ! K ā nebalsosi par tik rosmīgiem jaunu ceļu rādītājiem ? ! 4. Šādiem darboņiem par sarūgtinājumu, uzdrošinos apgalvot, ka ne vēsture, ne matemātika, ne mūzikālā izglītība nav tk daudz tirgus prece, kā ieguldījums tautas attīstībā. Tādēļ jau saprātīgu cilvēku pārvaldītās valstīs krīzes situācijā izglītībā tiek ieguldīti papildu līdzekļi. 5. Dzirdamas sūdzībaspar to, ka, neraugoties uz atceru un sēru dienu pasākumiem, jaunu disku un filmu veidošanu par varonīgajām cīņām Baltijas ceļos, Irākā, Afganistānā un televīzijas ekrānos, jaunā paaudze īpašu svētbijību pret to visu neizjūt. Tie, kas dzīvojuši vēlīnā Brežņeva periodā, labi atceras, kā tolaik tika rīkoti arvien krāšņāki pasākumi, organizētas militarizētas jauniešu vienības, gatavoti milzum daudzi uzskates materiāli, stāstot par varonīgajām, senajām cīņām. Tie, kam bija jārunā, savu sakāmo norunāja, un visi gāja tālāk, ātri vien aizmirsuši dzirdēto. Ja šodien atkal saskaramies ar to pašu, pienācis īstais, ja ne pēdējais laiks domāt, vai vaina nav pašā valsts sistēmā. Saucieni pēc atsevišķās mācīšanas, seno cīņu nemitīgas daudzināšanas bez būtiskām reformām valsts pārvaldē ir tas pats, kas nemitīga plāksteru maiņa pūžņojošai brūcei - plāksteri paši par sevi laba manta, bet ar tiem vien, neārstējot slimības cēloņus, nevienu un neko izglābt nevar !
Juris
J
Ir jau gan interesanti lasīt visus šos komentārus.
renard
r
es arī gribu Latvijas vēsturi mācities atseviški, un vairāk vidusskolā
YOYO
Y
Līdz tam brīdim,kad man vēl nemācija Latvijas vēsturi,bet gan pasaules vēsturi,man Latvija nelikās svarīga. nebija intereses par to,biju kategoriski noraidoša pret visu,kas notiek Latvijā. Pat bija doma,aizbraukt uz ārzemēm dzīvot,strādāt,mācīties tikai tur,jo tai brīdī Latvija nelikās nekas īpašs. Taču,kad sāku pamatskolā mācīties Latvijas vēsturi,domas mainījās. Sapratu,kādēļ ir vērts dzīvot Latvijā,sapratu,kāda mana nākotne šeit būs. Pat kļuvu par šīs zemes patriotu. Un tādēļ būtu vērts Latvijas vēsturi mācīt pastiprinātā daudzumā skolās,īpaši vidusskolā tas nepieciešams ir.
nasca
n
Vai tiešām esat pārliecināti, ka visās galvās, kuru īpašnieki ir mācījušies skolā pēdējos 20 gadus, Latvijas vēsturē ir putra?
ludis
l
Ļoti trāpīgi pateicāt - atstājot Latvijas vēsturi kopējā katlā, šī putra rodas. Un arī par mazajām nācijām Jums taisnība. Kā Zviedrijā māca šīs zemes vēsturi skolās, ne salīdzināt ar Latviju... Un nekāda kopējā katla.
tlusis
t
nelaime jau ir tur, ka mācot visu, neiemācam neko. Un kas gan ir Latvijas vēstures īsti apzināmie 3-5000 gadu pret Ēģiptes un Divupes civiližacijām? Indija, Ķīna... Ja mēs sabērsim mazas stikla krellītes lielā mucā ar smiltīm vai akmeņiem- kurš tās atradīs? Tieši to šobrīd dara IZM, kas ar savu "kopainu vēsturē"ir sagatavojusi haosu. lai atgūtu, mans viedoklis ir Latvijas vēstures atdalīšana- visma zuz laiku, lai atjaunotu zināšana spar to, kas te notika un kāpēc. (Arī man ir vēsturnieka diploms- gan vairāk nekā bakalaurs:))
tara
t
Patiesiibaa atstaajot Latvijas veesturi kopeejaa katlaa rodas nesakariiga putra. Mees esam maza naacija, kura nedriikst kopeet lielo naaciju pieeju veestures izpratnes veidoshanaa skoleenos. Jau tas vien, ka shis maaciibu priekshmets ir izcelts, noraada uz to, ka tas ir iipashi noziimiigs. Mazai naacijai taa buutu pareizaa pieeja.
Helēna Juberte
H
Nesakarīga putra rodas jauniešu galvās, kas mācās pasaules vēstures neskaitāmos faktus, bet tā arī nekad neuzzina, ka bijušas tādas Brīvības cīņas...
GrussGott
G
Ta nav pretruna. Es saku, mainam saturu, nevis formu. Es neredzu nekadu jegu no formas mainas. Jamaina ir satrus, ja skjiet, ka skoleni nezina Latvijas vesturi. Tad vajag macit vai nu 50:50 (pasaules vest./Latvijas vest.) viena priekshemta, vai ari 40:60, ja liekas, ka ir par maz, bet dalit priekshmetus nevajag! Ta rodas nesakariga putra.
Helēna Juberte
H
Ir daudzi ļaudis, šķiet arī Jūs Jubertes kundze (jaunkudze), kuri vēlas, lai Latvijas vēstures atsevišķa mācīšana būtu patriotisma kalve... Patriotisma "kalves" stipri ož pēc pagātnes, jums vajadzētu šos pretīgos štampus no savas leksikas beidzot izmest.
tara
t
Veesturiskaa izpratne cilveekam veidojas jau no mazotnes, gjimenee. Juusu probleema ir nespeeja atmetot visu lieko, koncentreeties uz galveno. Piekriitu, ka jaapaarskata liidzshineejie standarti, bet Latvijas veesturei ir jaabuut atsevishkjam prieksmetam. Patriotismu nevar ieaudzinaat tikai ar maaciibu graamatu paliidziibu. Taapeec shiis maaciibu stundas ir jaavada arii aarpus skolas - muzejos, tiekoties ar cilveekiem, apmekleejot noziimiigaako veestures notikumu vietas.
vēstures skol.
v
Jūs pats nonākat pretrunā, apgalvojot, ka vajag vienkārši radīt jaunu Vēstures apmācības standartu, kurā Latvijas vēsturei atvēlēta būtiska loma. Tas tikai liecina, kādā stāvoklī ir Latvijas vēstures mācīšana skolās. Latvijas vēsture beidzot ir jāmāca kā atsevišķs mācību priekšmets, un tam nav nekāda sakara ar šībrīza polītisko konjunktūru.
vēstures skol.
v
Esam par Latvijas vēstures mācīšanu atsevi''sķi, tas ir vienīgais veids, kā nopietni pievērsties skolā Latvijas vēstures problemātikai!
Eduards Ainars
E
Pilnīgi nepiekrītu GrussGott neargumentētajam, prastajam un nepamatotajam noliegumam. Latvijas vēstures mācīšanai atsevišķi nav nekāda sakara ar 'ulmaniskajām' vērtībām jeb nevērtībām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas