Atgādinām, ka balsojums par deputātu algām izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, jo deputāti lēma savas algas un piemaksas nesamazināt, līdz ar to tās paliks 2009.gada līmenī. Ja mēs vadītos pēc Saeimas kārtības ruļļa, tad deputātu alga būtu jāpalielina līdz 1600 latiem mēnesī, norāda K.Leiškalns. Tādējādi lēmums faktiski bijis algu “samazinošs” un deputāti saņems 986 latus, viņš skaidro. Intervijā viņš saka, ka Latvijā deputātu atalgojums varētu būt Eiropā vismazākais.
“Lielāka alga paaugstinātu konkurenci par deputāta krēslu, diez vai kāds tādā gadījumā gribētu tur laist iekšā bārmeni Leiškalnu, kā mani titulē avīzēs. Tie ļaudis, kuri tagad saņem 4 – 5 tūkstošus latu, nemaz nebūdami pirmā līmeņa figūras komercbankās, tie partijām uzticamie cilvēki, kas iekārtojušies par līdzvērtīgu atalgojumu valsts uzņēmumu, aģentūru valdēs, nemaz netaisās pamest šīs vietas, lai nokļūtu publiskajā pērtuvē, kur bieži vien, tikai degunu izbāžot virs ūdens, tev jau uzreiz krauj pa snuķi vai, mazākais, apsaukā.
Šodien ne sevišķi kompetentam parlamentam jāiztiek ar pieaicinātu, augsti darbavietās atalgotu ekspertu padomiem, kurus viņi nešaubīgi sniedz savu iestāžu un kompāniju interesēs. Ierēdniecība papriekš domā par sevi, bankas – tāpat, un tad deputāti komisijās ir kā šķīrējtiesneši, izvērtējot, kurš priekšlikums izklausās daudz maz valstiskās intereses ievērojošs un visai lietai puslīdz atbilstošs. Ja piedzīvosim dziļāko populismu un nolaidīsim algu pavisam lejā, tad Laimonis, kurš, atsēdējis pārdesmit gadus cietumā, tagad sēž pie ugunskura Ministru kabineta priekšā un spriež, ka padomju vara viņam vismaz iedeva vienistabas dzīvokli, gandrīz vai sadūšotos un rautos pēc deputāta vietas. Tā pienāktos, jo, tikko iznācis no ķurķa, viņš momentā nostājās tautas pusē, un tas ir vareni.”
Intervijā Latvijas Avīzei viņš stāsta, ka pēdējo četru mēnešu laikā ir saņēmis kompensāciju par benzīnu – 120 latus un par tālruni – 54 latus. “Lai neizliktos par balto eņģeli, piebildīšu, ka agrāk priekšvēlēšanu kompleksos tērēju kompensācijās saņemtos līdzekļus, teiksim, pirku vecīšiem biļetes uz operu,” atklāj deputāts.
Savukārt komentējot 18 latu piemaksu par katru apmeklēto komisijas sēdi, K.Leiškalns izsaka bažas, ka deputāti neietu uz sēdēm, ja piemaksas atceltu. Šī ir veca tradīcija Saeimā, viņš saka. Taču šo sistēmu varot saprātīgi mēģināt sakārtot.
Intervijā viņš prognozē, ka TP līderis Andris Šķēle varētu pēc vēlēšanām veidot valdību. Šķēlem esot jāpavēsta skaidra programma un tad kopā ar Tautas partiju jāsaņem 10. Saeimas vēlēšanu mandāts pieteikumu realizācijai. Protams, Šķēles atgriešanās ir tikai ar vienu mērķi – nostāties valdības priekšgalā, atzīst K.Leiškalns.
Viņš arī uzskata, ka patiesībā latvietim patīk “stingra roka”.
“Mazā, klusā, latviskā dvēsele gaida, kad nāks paps saimnieks, un tas sēž tautā iekšā. Tajā brīdī, kad līdera argumenti, no kura brīdina, pārsvērs – un tie pārsvērs! – brīdinošos čukstus, visas paskvilas un nopelšanas tiks nobīdītas malā. Latvijā nevajag sasniegt izšķirošu pārsvaru vēlēšanās, pietiek ar 15 – 20 Saeimas deputātu balsīm, lai jau gūtu svarīgu ietekmi.”