Iegūto naudu varētu izlietot valsts mežu atpūtas vietu labiekārtošanai.
ZM Meža departamenta Meža nozares atbalsta nodaļas vecākā referente Agrita Karlapa atklāj, ka ministrija veikusi aplēses par nekoksnes bagātībām (arī sēņu daudzumu) Latvijas mežos, balstoties uz iedzīvotāju socioloģiskajām aptaujām pa telefonu, kā arī veicot aptaujas mednieku kolektīvos. Aptauja veikta pērn par 2009.gadā salasīto.
Aptaujā sēņotājiem un ogotājiem vaicāts, cik daudz salasīts gada laikā, kāda varētu būt iegūto dabas velšu vērtība naudā un tamlīdzīgi. Dabas veltes uzskaitītas tāpēc, ka to no Eiropas Savienības valstīm pieprasa Eiropas Komisija. ZM datus tālāk nosūtīs Eiropas statistikas birojam Eurostat.
A. Karlapa nedomā, ka sēņu un ogu uzskaitīšana Latvijas mežos nepieciešama tāpēc, lai ieviestu kādu jaunu nodokli, piemēram, sēņošanas un ogošanas nodokli. “Tas nav domāts jauna nodokļa virzienā,” tā ZM ierēdne.
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atgādina, ka jau eksistē viena nodeva sēņotājiem, tas ir patentmaksājums par dabas velšu tirgošanu.
Viņš apšauba ZM aprēķināto meža dabas velšu novērtējuma summu, jo cenas ir svārstīgas, piemēram, pirmās baravikas ir krietni dārgākas, nekā vēlāk lasītās. Pēc I. Līdakas domām, patentmaksas esot “dumjš Einara Repšes jaunievedums”.
“Varbūt labāk ieviest makšķernieku kartei līdzīgu sēņotāja un ogotāja karti, nevis dzenāt pa tirgu bērnus, kuri tirgo sēnes, lai iegūtu naudu skolai. Taču apzinos, ka šādas kartes ieviešana izraisītu lielu neapmierinātību, jo ir daudz bezdarbnieku. Sēņošana ir ne tikai naudas iegūšanas veids, bet arī nodarbinātības veids, cilvēks nesēž pie televizora un nelamā valdību, bet darbojas,” spriež deputāts.
I. Līdaka arī pauž prieku, ka Latvijā vēl ir tik kvalitatīvi meži, kuros aug ogas un sēnes. Ja valsts mežos ieviestu sēņotāju karti, varētu novirzīt iegūto naudu mežu labiekārtošanai, soliņiem, atpūtas vietām un infrastruktūrai. Viņš gan nevarēja pateikt, cik šāda karte gadam varētu maksāt.
Centrālās statistikas pārvaldes Gada nacionālo kontu daļas vadītāja Alla Vanaga apliecināja, ka mežos salasīto sēņu kopējā vērtība, ja ZM aprēķini ir precīzi, ir vērtējama kā nozīmīga. Tomēr viņa pieļāva, ka salasīto sēņu vērtības aprēķinos ņemta vērā ne tikai sēņu pašizmaksa, bet arī, piemēram, uzpircēju piemērotie uzcenojumi, ziņo LETA.
Ne tikai sēnes, bet arī citas mežos salasītās veltes, neatkarīgi no tā, vai tās izmantotas pašpatēriņam, vai pārdotas tālāk, Centrālā statistikas pārvalde iekļauj iekšzemes kopproduktā.
Pārējā meža nekoksnes produktu vērtība dalīta šādi: 15,8 miljoni latu jeb 22% - citi augu produkti, 4,5 miljoni latu jeb 6% - medījamo dzīvnieku gaļa, 3,1 miljons latu jeb 1% - Ziemassvētku eglītes, 11,9 miljoni latu jeb 17% - augļi, ogas un rieksti, 0,5 miljoni latu jeb 1% - medus un vasks, savukārt medījamo dzīvnieku ādas un trofejas - 0,04 miljoni latu jeb 0,06%.