Mediju kritiķe Anda Rožukalne:
"Ambiciozs, veikli konstruēts, pārliecinoši pasniegts Lielbritānijā šopavasar rīkotajām tiešraides debatēm (SKY, ITV) ļoti līdzīgs LNT pirmsvēlēšanu šovs Līderu debates. Par jauno LNT formātu spriest ir viegli, jo daudz kas atklājas salīdzinājumā. Visi politiskie konkurenti bija studijā, visiem bija līdzvērtīgas iespējas un striktas laika robežas - patīkams pārsteigums pēc pirmdienu vakaros iepazītā vienvirziena slavinājuma viena politiskā spēka dažām frāzēm. Vecās un jaunās politiskās zvaigznes nevarēja pa vienai brutāli vadīt deju un tāpēc spiestas mīņāties šaurā, kopīgā aplī. Formāta ziņā atraktīvs un tāpēc bīstams konkurents trešdienu vakara "vilcējam" Kas notiek Latvijā?.
Otrs salīdzinājums ir nepatīkamāks. Projekta grandiozitāte, kad televīzija ne vien parāda, bet realitātē sarīko debates, uz kurām vakara tumsā atnāk visi aicinātie politiķi, ar vienu sitienu nokautē tās pieklājīgās, bieži formālās un slikti uztveramās sarunas, kas trešo nedēļu skatāmas LTV1 un pieder pirmsvēlēšanu produktu grozam. LNT blieziens ir daudz spēcīgāks un formāta ziņā interesantāks. Tajā ir spraigums un saglabāta tik vajadzīgā iespēju sabalansētība. Uzmanīgie skatītāji varēja saskatīt pat politiķu personību dzīles.
Tomēr saturiski vērojama iesildīšanās. Pirmā šova daļa - cietām un dusmīgām sejām vadīta, krampjaina laika pieskatīšana. Debašu raidījuma vadītāji Daina Lipiniece un Ģirts Timrots šova vidū vairāk laika tērēja politiķu izteikumu komentāriem nekā panākot, lai viņi patiešām atbild uz jautājumiem. Dramaturģijas un diskusijas dzīvuma labad debates būtu apgriežamas otrādi – vispirms politiķu jautājumi cits citam, pēc tam aktuālo valsts problēmu risinājumi, beigās, ja vien laiks, atmiņas par senču balsīm, kas sauc kandidēt konkrētajā novadā.
Pietrūka interaktivitātes iespējas TV vērotājiem (kandidātu vērtējumi, izmēģinājuma balsojums) un īsto skatītāju. Zāle tika rādīta ar dažām kamerām, pārsvarā vienas un tās pašas sejas, klātienes skatītāju noskaņojums bija jāatmin no murdoņas, aplausiem vai kāju sišanas. Kāda gan jēga viņus aicināt, ja var pievienot smieklu vai aplausu fona skaņas? Beigu kadri atklāja, ka zāle bija patukša.
Kopumā – lai gan saspringtas, bez mazākā viegluma un humora, tomēr svaigas un pārliecinošas vietējās debates."
LTV žurnālists Arnis Krauze:
"Interesanta diskusija forma - spraigums, kas neļāva politiķiem ieslīgt garās runās. Līderiem bija jāspēj asi reaģēt, un tas parādīja, kuram politiķa talants ir spēcīgāks un kuri tam nemaz nebija gatavi.
Neradās aizdomas, ka diskusija nebūtu objektīva, tomēr skatītāju ovācijas nebija proporcionālas aptaujas datiem, kurus parādīja beigās. Tādēļ publikas reakcija, kurā bija jūtams atbalsts vienam politiķim, šķita aizdomīga. Tomēr tieši skatītāju klātbūtne lika politiķiem būt nedaudz patiesākiem un varbūt melot uz pusi mazāk nekā parasti. Dažbrīd varēja just, ka politiķim ir neērti no skatītājiem.
Partiju programmas debatēts neatklājās, bet skatītājiem būs viela pārdomām.
Ceru, ka LTV spēs radīt vēl dinamiskāku un interesantāku diskusiju. Tomēr atšķirībā no LTV, kur reģionu debates notiks Zaķusalā, diskusijas LNT tiešām notiek ārpus Rīgas. Man nav saprotams, kādēļ LTV var doties uz Ventspils svētkiem un citiem notikumiem ārpus Rīgas, bet reģionu debates notiek televīzijā. Sabiedriskajai televīzijai bija jāatrod nauda, lai dotos uz reģioniem, nevis komfortabli sēdētu Zaķusalā."
Sociologs, SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš:
"Diskusija kopumā šķita diezgan interesanta, jo tā bija pirmā šāda formāta diskusija šo vēlēšanu sezonā. Tādēļ ir saprotams, ka politiķi nav līdz galam iesildījušies. Ne velti teiciens, ka pirmie kucēni jāslīcina. Varēja skaidri redzēt, kuriem ir lielāks politiskais rūdījums un kuriem vēl neiet tik raiti.
Diskusijas organizētāji varēja ieplānot garāku laiku atbildes sniegšanai, jo daudzos gadījumos jautājums bija pārāk sarežgīts, lai saturīgi atbildētu.
Diskusijai bija labs formāts, jo vadītāji centās kandidātus vērst uz reģiona specifiskajām problēmām. Tomēr lielā daļā atbilžu parādījās, ka līderi vairāk domā par vispārīgi nacionālām lietām un, iespējams, nemaz nezina specifiskās problēmas. Uz beigām diskusija kļuva vēl interesantāka, jo politiķi sāka viens otram uzbrukt un pēc tam atspēlēties."
(pievienots A.Kaktiņa viedoklis)