Viņa norādīja, ka elektrības kvalitātes jēdziens ir ļoti plašs, jo nav saprotams, kā, nodrošinot dažādas kvalitātes elektroenerģijas piegādi, pieļaujams, ka viens un tas pats tarifs ir saimniecībām, kurās ir regulāra elektrības piegāde, un saimniecībās, kurās ir regulāri un bieži vien ilgstoši elektrības piegādes zudumi.
"Nav pieļaujams, ka par dažādas kvalitātes pakalpojumu tiek noteikts viens tarifs, jo arī lauksaimniekam par sliktas un labas kvalitātes graudiem samaksa ir atšķirīga," uzsvēra K.Garkalne un piebilda, ka tāpēc turpmākajās sarunās ar atbildīgajām iestādēm jārisina jautājums arī par kvalitātes kontroles dienesta izveidošanu, kas spētu kontrolēt kvalitātes standartus un tarifu pamatotību.
LOSP pārstāve atgādināja, ka februāra sākumā, LOSP tiekoties ar Latvijas energokompāniju Latvenergo, LOSP valde norādījusi, ka zemnieki ir neapmierināti, ka pēdējos gados dažādu cēloņu izraisītu bojājumu dēļ saimniecībām ir gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi elektropiegādes traucējumi, kas būtiski traucē lauksaimniecisko ražošanu, kuru dēļ tiek bojātas ražošanā nepieciešamās iekārtas un programmas.
"Tomēr lauksaimnieki izsaka gandarījumu par Latvenergo savlaicīgi plānoto remontdarbu un elektropiegādes atvienošanas saskaņošanu, tādējādi neradot pārāk lielus zaudējumus saimniecībām," sacīja K.Garkalne.
LOSP pārstāve teica, ka nav skaidri definēts, kādos gadījumos Latvenergo pilda vai nepilda ar klientu noslēgtā līguma noteiktās saistības. "Piemēram, attiecībā uz elektroenerģijas piegādes līgumu juridiskām personām ir noteikts, ka piegādātāja atbildība ir samaksāt lietotājam savas vainas dēļ par nepiegādāto elektroenerģiju vai nepamatoti pārtraukto elektroenerģiju pēc trīskārtīga tarifa vai samaksāt par sava personāla vainas dēļ nepiegādāto elektroenerģiju vai nepamatoti pārtraukto elektroenerģijas piegādi, pēc seškārtīga tarifa, vai arī atlīdzināt radītos zaudējumus atbilstoši radītajam mantas samazinājumam, ja tie pārsniedz šo samaksu," pavēstīja K.Garkalne.
"Līgumos nav konkrēti definēti gadījumi un situācijas, kas raksturo stihiskas un citas nelaimes, līdz ar to nav iespējams konkrēti definēt gadījumus, kad iestājas Latvenergo atbildība. Vai tiešām kopš 2005.gada vētrām nav bijis neviens gadījums, kad elektropiegādes zudums bijis Latvenergo neizdarības dēļ?" sašutumu pauda LOSP pārstāve.
Valstiski jāpaskatās uz jautājumu, sadalot atbildību visām iesaistītajām pusēm, minēja K.Garkalne un piebilda, ka, veicot grozījumus likumos, jāiestrādā, ka vietās, kur aizsargjoslas gar 110 kilovoltu augstsprieguma līnijām ir jāpaplašina, to var darīt, kompensējot zemes īpašniekiem zaudējumus par to, ka mežu šajā platībā audzēt vairs nevarēs.
"Pretējā gadījumā varētu veidoties situācija, ka kāds uzņēmums atņem īpašniekam zemi sava biznesa sakārtošanai," paskaidroja K.Garkalne un teica, ka, protams, ir jākoncentrējas uz energoapgādes nepārtrauktu nodrošināšanu, taču, lai to nodrošinātu, ir jāinvestē līdzekļi līniju iztīrīšanai, nepieļaujot zemju nacionalizēšanu.
LOSP pārstāve sacīja, ka, pamatojoties uz visu pušu atbildību, jāņem vērā, ka bieži vien tieši koki, kas atrodas ārpus aizsargjoslām, rada vislielāko apdraudējumu elektrolīnijām. "Līdz ar to vajadzētu ieviest sistēmu, kas nosaka arī meža īpašnieku atbildību, lai nodrošinātu, ka līnijas neapdraudētu krītoši koki, kas ir tālāk no elektrolīnijām," paskaidroja K.Garkalne.
Valstiski būtisks risinājums, kas samazinātu dažādu bojājumu radītos zaudējumus elektrotīklos, būtu gaisa vadu līniju pārveide par zemes kabeļu līnijām, informēja LOSP pārstāve un piebilda, ka šāds ilgtermiņa ieguldījums garantētu vienmērīgu elektropiegādes nodrošināšanu un dabas apstākļu radīto postījumu dēļ saimniecībām neradītu ilglaicīgus elektrības zudumus.
"Lauksaimniekus izbrīna fakts, vai tiešām valsts līmenī ir aprēķināts, ka regulāra un bieža gaisa vadu līniju labošana, kas prasa milzīgus laika, darba un finansiālos ieguldījumus, ir neizdevīgāka nekā kabeļa izveide, kas sniegtu drošu un nepārtrauktu, ilgtermiņā garantētu elektrības piegādi," teica LOSP pārstāve.
LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 50 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstisko organizāciju un kopumā pārstāv vairāk nekā 10 500 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.