LPS no premjera sagaida līdzsvarotus priekšlikumus par nākamā gada budžetu

"Ja valdība mēģinās apzagt pašvaldības tāpat kā pagājušajā gadā, būs saspringta situācija," aģentūrai LETA sacīja LPS priekšsēža vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš atgādināja, ka pagājušajā gadā valdība neesot pildījusi pašvaldībām dotos solījumus saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, pedagogu atalgojumu. Viņš pieļāva, ka šogad situācija var atkārtoties un pašvaldības var sākt protestēt pret to. Tomēr konkrētas protesta akcijas viņš neprognozēja, taču protesti varētu rasties paši, līdz ko valdība būs pieņēmusi lēmumu par nākamā gada budžetu.Tomēr viņš sagaida, ka premjerministrs tomēr LPS kongresā, kas gaidāms 9.augustā, nāks klajā ar līdzsvarotiem priekšlikumiem un neizies uz asumiem. "Ja viņš mēģinās runāt par tēmu, kas visus cilvēkus interesē, viņam būs jāskaidro, kāda būs turpmākā makroekonomikas politika un kāda būs darbaspēka nodokļu politika," teica Pūķis. Viņaprāt, premjeram ir pienākums izskaidrot, kāpēc valdība piešķir naudu AS "Liepājas metalurgs" un banku glābšanai, bet ne pašvaldību vajadzībām. "Premjers pietiekoši ilgi strādā, un nevar prognozēt, ka taisīs lielas kļūdas. Pagājušajā reizē viņš piekrāpa pašvaldības, varbūt pamēģinās vēlreiz. Bet tad būs asumi. Ja viņš mēģinās uzvesties godīgāk, asumu nebūs," noteica LPS pārstāvis.Jautāts, vai LPS kongresā nav sagaidāmas asas diskusijas starp pašvaldību pārstāvjiem un premjeru, Pūķis atzina, ka laikā, kamēr vēl nav pieņemts valsts budžets, katras pašvaldības vadītājs cer, ka valdība nāks pie prāta, tāpēc pagaidām nekādas asas diskusijas nav plānotas.Jau ziņots, ka LPS lūgusi iesaistīties arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai panāktu, ka starp LPS un valdību norisinātos sarunas par nākamā gada budžeta veidošanu, vēl pirms tas ir pieņemts valdībā. Šāds solis sperts, ņemot vērā LPS un valdības konfliktu pagājušajā gadā, veidojot valsts budžetu šim gadam. LPS budžeta jautājumos vēlas iesaistīties jau tagad, taču valdībai nekad neesot laika un pamatojuma sarunām ar LPS.Kā galvenos iemeslus atteikumam valdība minējusi to, ka neesot apkopoti pirmā, vēlāk arī otrā ceturkšņa finanšu rādītāji. LPS priekšsēdis gan uzskata, ka iemesli esot pavisam citi - piemēram, pašvaldību vēlēšanu rezultāti valdības koalīcijai nav paši labākie, turklāt "viss šajā valstī pašlaik tiek likts uz vienu kārti - pievienošanos eiro". Kā būtiskākās pašvaldību problēmas, kas atkarīgas no budžeta finansējuma, ir ceļu stāvoklis un izglītības jautājumi, ar tiem cieši saistīta arī iedzīvotāju nabadzības līmeņa samazināšana.LPS 24.kongress 9.augustā notiks Aucē.