Tas viss kopā ar soda naudām partijai līdz nākamajām vēlēšanām nodara vairāk nekā 300 tūkstošu eiro zaudējumus. Vienotības vadība uzskata, ka nauda būtu jāpiedzen no vainīgajiem kandidātiem. Latvijas Televīzijas raidījums de facto gan vērtē, ka šādu iespēju maz ticamu gan padara juridiskā regulējuma trūkums un iesaistīto personu nevēlēšanās uzņemties atbildību.
Pēc 12.Saeimas vēlēšanām Vienotība bija ierauta vairākos skandālos. Notika dažādi tiesas procesi, kas bija saistīti ar Vienotību un tās kandidātu iespējami nelikumīgām darbībām. Pats būtiskākais ir pēdējais spriedums: pēc tā stāšanās spēkā Vienotība ir zaudējusi valsts finansējumu.
Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa galīgajā instancē apstiprināja KNAB piemēroto administratīvo sodu Vienotībai par priekšvēlēšanu tēriņu griestu neievērošanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Gan KNAB, gan tiesa uzskatīja, ka vairāku ar partiju un kandidātiem it kā nesaistītu personu tēriņi par politiskajām reklāmām tomēr ir jāpieskaita Vienotības aģitācijas kampaņas izdevumiem.
KNAB lēmumā runa bija par 21 personu, un tikai vienā gadījumā tiesa piekrita Vienotības sūdzībai, par 1200 eiro samazinot partijas tēriņiem pieskaitāmo summu. Iemesls – lietā nebija pierādījumu tam, ka vides reklāmas ar aģitāciju par Viktoru Valaini reāli tika izvietotas.
Taču sūdzību par Pētera Apiņa ierunāto Jāņa Upenieka radio reklāmu tiesa gan noraidīja. Tās apmaksātājs bija kāds Jānis Bērziņš, un pirms diviem gadiem Upenieks de facto noliedza, ka viņu pazīst, norādot, ka nepazīst nevienu no trešajām personām.
Šo apgalvojumu nu apgāž spriedums. No lietas materiāliem tiesa secināja, ka maksātāju Jāni Bērziņu kandidāts Upenieks nosūtīja pie reklāmista Kārļa Gudoņa. Viņa vadītajā uzņēmumā deputāts pirms politiķa karjeras strādāja, bet kampaņas laikā kopā ar vēl dažiem kandidātiem piesaistīja kā konsultantu.
Arī pirms mēneša, kad detaļas par tiesas lemto vēl nebija zināmas, Upenieks savu atbildību noliedza: “Šeit bija ļoti liels risks, ka partijai atņems finansējumu, jo ir nepamatoti uzrādītas ļoti daudzas epizodes. Un ļoti daudzās epizodēs tiesa ir attaisnojusi Vienotību, tādēļ finansējums netiks atņemts.
Tagad, kad zināms, ka Upenieks kļūdījās, viņš kļūst izvairīgs. Uz jautājumiem atbildēt atsakās un no kameras deputāts bēg, paziņodams, ka par lietu ir runājis jau daudz un nekas vairs neesot piebilstams.
Apelācijas instancē kā liecinieks izsaukts bija arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, kura vadītā Jēkabpils reģionālā partija ar Vienotību noslēgtā sadarbības līguma ietvaros sarakstā deleģēja Viktoru Valaini. Salcevičs apgalvoja, ka gandrīz divtūkstoš eiro par paša ierunāto reklāmu, kurā aicināja balsot par Valaini un Madaru Lasmani, vietējā radiostacijā samaksājis kā fiziska persona.
Tiesa šādam skaidrojumam nepiekrita, un Salcevičs ar to nav mierā: “"Nevajadzēja nosaukt amatu. Būtu es, piemēram, ierindas cilvēks, nesaistīts ar partiju, viss būtu kārtībā. Kaut gan, nu, es biju pārāk godīgs. Varēju jau atrast kādu velns viņu zin personu un pateikt: “Davaj, tu ierunā un paslavē!” Es aizgāju pats paslavēt un par to dabūju pa spārniem. Nu, ko var darīt...”
Salceviča ierunātā reklāmā vēlāk nu jau citu cilvēku apmaksāta skanēja arī Latvijas Radio ēterā. Jēkabpils mērs joprojām apgalvo, ka nezina, kā tā nonāca pie reklāmista Gudoņa. Arī Valainim sadarbība ar Gudoni ir bijusi vēl kopš laikiem, kad tā dēvētais Olšteina sešinieks izdeva savas ar Zatlera Reformu partijas vadību nesaskaņotās avīzes. Reformu partija vēlāk zaudēja valsts finansējumu. “Situācija izveidojusies tāda galvenokārt tāpēc, ka tās likuma normas nav skaidri nolasāmas. Un es gribētu no sākuma tiešām iepazīties, kāpēc ir kaut kas saistībā tieši ar mani - izdevumi pielīdzināti partijas izdevumiem vēlēšanu kampaņā. Nu un tālāk par radušos situāciju viennozīmīgi pārrunāšu ar partijas ģenerālsekretāru,” tagad skaidro Valainis.
Gudoņa vārds parādās arī tā dēvētās "Zaķa plusiņu" lietas spriedumā, kurā Latgales apgabaltiesa par vainīgu balsu pirkšanā atzina uzņēmēju un deputāta Dzintara Zaķa draugu Andri Kozuli. Spriedums gan ir pārsūdzēts, taču tajā ir minēti fakti par Kozuļa biežo sazvanīšanos gan ar Zaķi, gan ar viņa kampaņas konsultantu Gudoni vēlēšanu periodā. No partijas aizgājušais, bet frakcijā joprojām strādājošais deputāts to neskaidro, aicinot visus jautājumus uzdot Gudonim pašam.
Reklāmists uz aicinājumiem sniegt interviju nereaģēja, taču krimināllietas iztiesāšanā apgalvoja, ka par Kozuļa uzņēmumu SIA Vlakon viņam nekas neesot zināms. Līdz ar to maz ticams, ka ar Kozuli abi komunicējuši, lai spriestu par dolomīta karjeru vai zivju dīķu reklāmu. Turklāt Latgales apgabaltiesa spriedumā min, ka Kozulis aktīvi piedalījies Zaķa individuālajā vēlēšanu kampaņā.
Pie partijas izdevumiem ir pieskaitīti arī šonedēļ par Vienotības Rīgas mēra kandidātu nominētā Viļņa Ķirša aģitētāju tēriņi. Tie gan esot salīdzinoši nelieli, apgalvo partijā. Ķirsis ir viens no retajiem, kas ir gatavs atzīt savu vainu par situāciju, kurā nonākusi partija: "Piekrītu, ka tas ir solidārs komandas pasākums, un esmu gatavs arī solidāri uzņemties atbildību un atzīt savu kļūdu, ja tāda būs. Lai kāds arī būtu valdes lēmums šajā lietā, es to respektēšu."
Vienotības vadītājs Andris Piebalgs negrib lielus satricinājumus, tomēr atzīst – partijas palikšana bez finansējuma nevar palikt bez sekām: "Ja es skatos vienkārši godīgi attiecībā pret partiju un tiem biedriem, kas nav pieļāvuši šādas kļūdas, ir skaidrs, ka mums jāgriež prasība pret tiem cilvēkiem, kuru dēļ partijai šobrīd ir nopietnas problēmas un jādomā, kādā veidā savilkt galus kopā."
Piebalgs Vienotībā" iestājās tikai dažas nedēļas pirms 12.Saeimas vēlēšanām, tāpēc ar kampaņu nebija saistīts. Partijas ģenerālsekretārs toreiz un vēl joprojām ir Artis Kampars. Viņš apgalvo, ka partijām šobrīd nav daudz iespēju, kā cīnīties ar negodprātīgiem kandidātiem, un gaida aktīvāku KNAB rīcību: "Vienotības šo astoņu cilvēku jocīgie apmaksātāji, protams, ir izmeklējami. Nav ne mazāko šaubu. Mēs kopš pirmās dienas esam teikuši: šis ir jāizmeklē, šis ir ārkārtīgi svarīgi Latvijas politikas caurspīdīgumam un visam, kas notiek Latvijas politikā. Bet tas, ka Vienotība šobrīd ir vienīgā vainīgā, tas izskatās nedaudz dīvaini.”
Bijusī Vienotības vadītāja, tagad valdes locekle Solvita Āboltiņa, kuras laikā tika veidoti vēlēšanu saraksti, savas personīgās domas par partijas turpmāko rīcību atklāt negribēja, arī spriedumu komentēt viņa atsakās.
Lai gan KNAB sodu Vienotībai uzlika jau pagājušā gada vidū, valsts finansējumu tā turpināja saņemt visu tiesvedības laiku. Līdz ar to partijām ir izdevīgi pēc iespējas ilgāk novilcināt procesu, piemēram, lūdzot pārtraukumu advokāta atvaļinājumam vai pieprasot arvien jaunus liecieku izsaukšanu. Aizejošais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks atzīst, ka nākotnē to varētu labot: “Protams, jebkuru sistēmu var pilnveidot, un es varu jums arī pateikt, ka pašlaik mums ir nodoti atbildīgajai [Saeimas] komisijai grozījumi politisko partiju finansēšanas kontroles sistēmā, tas pats attiecībā uz trešo personu ziedojumiem par tiem procentiem un tā tālāk. Mēs ceram, ka mēs šos procesus paātrināsim, ņemot vērā to, ka Valsts prezidents un Ministru prezidents bija izteikušies attiecībā uz šiem procesiem.”
Gandrīz 42 tūkstoši eiro Vienotībai valsts budžetā ir jāiemaksā mēneša laikā. Partijai tas varētu sagādāt grūtības, jo partijas kase ir gandrīz tukša, bet drošākais Vienotības ieņēmumu avots – Eiropas Parlamenta deputāti un to birojos strādājošie – ziedojumos un biedra naudās šogad jau ir samaksājuši iespaidīgas summas.