LU rektors apšauba uzņēmēju neapmierinātību ar studentu zināšanām

Izglītības līmenis tomēr ir zemāks nekā ZIEMEĻEiropas valstīs. Itālija, Portugāle, Grieķija - tie nav mums konkurenti, bet Holandē nu ļoti augsts zināšanu līmenis. Pazīstu vienu ģimnāzijas matemātikas skolotāju - viņam ir doktora grāds, kā vairākiem skolotājiem minētajā skolā. Kamēr skolēnu apmaiņas programmā mūsu skolnieki dzēra alu, holandieši vilcienā uz Siguldu ŗēķināja uzdevumu uz 2D funkciju kalkulatoriem, kuri katram bija līdzi. Vakarā skolotājs spēlējot biljardu uzsauca skolniekiem pa aliņam, rezultātā holandieši lielām acīm skatījās kā mūsu puikas vemj pa kaktiem. Un zāli Holandē pīpē pārsvarā melnie.

Vērtēju pēc sevis. Teorētiskās zināšanas sākot darbu bija ok, bet pietrūka zināšanu praktiskajā dzīvē. Ja Latvijā vis notiktu pēc likuma un normatīviem, tad jauns students atbildīgus darbus paveikt varētu BET - pie mums vajag zināt kā bīdīt štelles caur aizmugures durvīm un to nevienā augstskolā neiemācīs. LV arī šodien svarīgākais ir pieredze darbā ar valsts iestādēm, to virtuves izpratne un PAZĪŠANĀS.

sāpīgs jautājums.. Domāju, ka vēl lielāks procents ir neadekvāti sagatavoto, bet arguments tiešām vairāk (~65%) ir studenta nevarēšana to veikt dēļ esošā darba, kas ir prioritārs. Protams, arī mācībspēki ne visi ir vajadzīgajā līmenī. Piekrītu, ka strauji samazinātos studēt gribētāju skaits, ja paaugstinātu latiņu. Tieši to studentiem šogad pateica programmas direktore, bet nevajadzētu no tā baidīties. Jābeidz slīpēt akmeņi un jāskata dimanti.

Pārmetumi, droši vien, pienākas Tehniskai universitātei nevis LVU.

Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju pasi ir pastulbi un naudaskāri radījumi, kuri nemaksā nodokļus un darbinieku algas maksa aploksnēs!

Draugs mācās Nīderlandes prestižākajā Universitātē, jāmācās no 9:00-16:00 un vēl mājās gandrīz katru dienu uzdod 30 lpp. esejas. Domājiet ar 3 lekcijām dienā un 0 mājasdarbiem pēc studijām, teiksim, noliekot LU beidzēju un manu draugu kāda būs atšķirība ?

Čalis fantāziju pasaulē dzīvo. Ja kārtīgi pajautātu tad domāju kād 70% uzņēmēju būtu neapmierināti. Joprojām LU jāmācās no vecām padomju grāmatām, pēc vecām mācību metodēm. Mūsdienās kā redzams tas rezultātu nedod.

Nejēgām vienmēr grūti, tad mācību iestāde slikta, tad LU slodze par mazu, tad vēl nez kas. NU neatšķiras būtiski grūtības pakāpe kas ārzemēs kas šeit, protams ja salīdzina ļoti prestižu kādas konkrētas nozares mācību iestādi, tad ir līmeņu atšķirības, bet citādi cik paši griboši mācīties tik labi arī sagatavoti iznāk no mācību iestādes. Bet ja godīgi pietiekoši daudzus kadrus tīri dēļ darba tikuma un nedomāšanas es labāk redzu ejam nekā nākam.

Taču vienmēr kādi uzņēmēji būs neapmierināti - vismaz Latvijā noteikti.

Pilnībā piekrītu! Pats tagad ERASMUS programmā studēju Vācijā un līmenis ir daudz augstāks nekā LU. LU es studēju ar vidējo atzīmi 9, bet te, ja sekmīgi nokārtošu, tad būs labi.

Piemetināšu vēl, ka uzņēmēju prasības pret studentu zināšanām ir stipri stiepjams jēdziens. Ja uzņēmējam vajag dzīt konkrētu naglu konkrētā sienā, tad pretenzijas jāizvirza arodskolām. Pretjautājums uzņēmējiem - nodrošinātās prakses vietas?

Manuprāt zemo prasību latiņu nosaka pieprasījuma puse - studenti. Paralēli strādājot un maksājot mācību maksas. Ja Latvijas augstkolas prasītu tevis minēto darba apjomu, tad klātienes studentu skaits nokristu tuvu nullei. Tā drīzāk ir Latvijas studentu sociāla problēma, nevis augstkolu nevēlēšanās viņus noslogot.

Kāpēc mūslaiku varoni par to neziņojāt? Vai Jums ir pierādījumi tam ko mums visiem stāstat?

Nevajagg tik daudztendenciozi melst par LU, bet pašam izglītoties vajag!

Es ieteiktu vadībai vienu semestri pamācīties ārzemju augstskolā, lai redzētu, ko nozīmē studijas no rīta līdz vakaram, cik grāmatas pa nedēļu jāizlasa, cik diskusijās jāpiedalās, un cik esejas jauzraksta. Latvijas augstskolā mani grupasbiedri printēja gatavus tekstus no interneta un eksāmenos špikoja (vēl lielīdamies, kurš kuru pārspējis). Es vispār nesaprotu, ko un kam Latvijas augstākās izglītības sistēma sagatavo ar tās nemitīgo plaģiātismu.