LU studentiem aizdomas par plaģiātu profesoru darbos

Kādi ir studenti, tādi ir nākamie profesori. Un kāda tad ir mums vidusmēra studenta attieksme pret plaģiātu un studijām kopumā?

Jautājums, vai Latvijai Tādi Profesori vajadzīgi?

mjaa.....tā neko folozofi pastrādājuši....

Ir nācies redzēt dažādus Bībeles izdevumus. Bībele melnādainajiem. Bībele gejiem. Bībel meitenēm-pusaudzēm. Vai Kants ir jātūlko katrai mērķauditorijai specifiski? Interesanti, par cik procentiem savstarpēji jāatšķiras diviem tulkojumiem, lai tos uzskatītu par oriģināliem? Vai tulkojums var būt labāks par oriģināltekstu? Piedāvāju strīdus izšķiršanai veikt eksperimentu - lai "apsūdzētie" 10 lappuses sava tulkojuma pārtūlko atpakaļ vāciski. Tad salīdzināsim par cik procentiem Kanta oriģinālteksts atšķiras no tā atpakaļtulkojuma. Ja tulkojuma un atpakaļtulkojuma savstarpējā atšķirība ir vienāda vai mazāka nekā Rolava un Kūļa/Šuvajeva tulkojumi, tad profesori ir apmeloti. Ja otrādāk - lai demisionē.

Izlasīju Bankovska rakstu, izlasīju studenu skreilapu. Pēdējā ir pirmā pakaļdarinājums.

piemēram, neticami precīzi sakrītošās pareizrakstības kļūdas abos tulkojumos. ------- Jā, un tieši šī nianse ir dikti interesanta. Un tā man atnesa kādu pārsteigumu. Atmaskojošu, taču..iespējams..pret kādu Paulu. Rolavam: "kā dibinās priekšmeta ikšējā iespēja." Kūlim: "ko dibinās priekšmeta ikšējā iespēja." Kā redzam, abos variantos ir viena un tā pati kļūda. Redz, interesantais ir tas, ka Kūļa tulkojumā izdotajā grāmatā šīs kļūdas NAV! Ja grāmatā nav, tad tā radusies kāda Paula galā. Vai apzināti, vai netīšām.. to nu es uzminēt nevaru.

Tā varētu domāt ar tulkošanu nesaistīts cilvēks, bet diemžēl divi tulkotāji nekad nespēs radīt identiskus tekstus, pat ja tā būs raķešu būves instrukcija. Ir lietas, kas realitātē neatbilst tam, kā mums pirmajā mirklī varētu likties. Labs piemērs ir izplatītais mīts, ka mašīnas bremzēšanas ceļš ir atkarīgs no mašīnas masas un smagai mašīnai būs daudz garāks. Patiesībā, tas tā nav, jo te darbojas fizikas likumi, ka berzes spēks ir proporcionāls masai. Tieši tāpat attiecībā uz tulkojumiem pirmais pamatprincips skan, ka jāmaina teksta forma, lai saglabātu nozīmi. Atšķirībā no fizikas, tulkošana nav mehānisks process un katra tulkotāja jaunradītā forma atšķirsies ar tulkotājam raksturīgo stilu. Ir arī citas pazīmes, pēc kurām var noteikt plaģiātu, piemēram, neticami precīzi sakrītošās pareizrakstības kļūdas abos tulkojumos.

Ja, tulkojot kadu tekstu, iegustam divus pilnigi atskirigus darbus, tad vismaz viens tulkotajs nav stradajis profesionali. Jebkurs tulkojums, protams, ir interpretacija, tacu neaizmirsisim, ka jebkura gadijuma tas tomer ir viena un ta pasa teksta interpretacijas. Tatad galarezultata mums vajadzetu iegut nianseti atskirigus tlkojumus nevis etides par doto temu vai pilnigi identiskus tekstus. Turklat, cik zinams, pastav zinamas atskiribas starp literaru un citu tekstu tulkosanas metodem un galaiznakumu. Nu nav Kants tads poets, lai vina tekstu tulkojumi radikali atskirtos. Tiem galvenokart jabut PRECIZIEM, turklat tulkam jaorientejas vina laika valodas ipatnibas un japrot tas eleganti izmantot. Protams, galavards sakams ekspertiem ja tadi tiesam atradisies un lieta nonaks tik talu), tacu sobrid skiet, ka sacelta vetra udens glaze. Rolava un Kula tulkojumi ir pietiekami atskirigi, lai bargie parmetumi plagiatisma butu stipri nevieta. Un, ja nu kads velas zinat, esmu lasijis ka vienus, ta ari otrus. Bankovska gadsimta atklajums mani nespej parliecinat.

Interesanti, kurā līmenī filozofi apgūst šo leksiku: "smakas taisītāji", "pirdieni" u tml. Vai bakalaura līmenī? Vai arī tam ir nepieciešams maģistra grāds? Jeb arī īzskaidroties tā, kā tautā ir pieņemts, atbilst doktora līmenim? Sava viedokļa argumetācija pilnīgi atbilst ceha partorga līmenim - gan satura gan izteiksmes ziņā. Ja esmu kļūdījies, atvainojiet, tad esat audzis partijnieku ģimenē un jums var būt nesaprotami, ka diskusijā var tikt izmantoti arī citi argumenti un izteicieni.

Tad tādi ir šie ģeniji? labi, ka kāds to tik precīzi pasaka.

@elge Jūsu komentārs tiešām ir "pilniigs sviets". No Jūsu pieminētajiem "pseido-filozofiem", piemēram, Ķīlim ir daudz labāka izglītība nekā visiem, iespējams, plaģiātā iesaistītajiem - viņam ir Ph.D no Kembridžas Universitātes, kas ir viena no pasaulē labākajām universitātēm. Arī Šķilteram ir Dr. no labas Vācijas universitātes. Savukārt Bankovskis un Liepnieks nemaz nesaka, ka viņi ir filosofi. Nesaprotu vispār, kāpēc šeit piesaukts Liepnieks, kaut gan visu cieņu viņam par izdevniecības darbu. SAvukārt Bankovskis ir paveicis lielisku darbu, ejot un faktiski izpētot Rolava tulkojumus un izvelkot šo faktu dienasgaismā. ---------------------------------- Vai kaa paaresmeejos - 'nesaka, ka ir filozofi' ir viens, bet tas, ka sevi par taadiem uzskata un patiik filozofeet, ir pavisam kas cits. Un tas, ka visi ir maacijusies VFF, ari kaut ko nozimee. Bankovskis - Kaa varam lasiit Wikipeedijaa - rakstnieks. Vieniigi skumiigi skatiities, kaa vina eposi nocenoti un neizpirkti meetaajas Rigas graamatnicaas. Neintelektuaalaa tauta - nepeerk maitas, vai ziniet! Lielaakie dzives sasniegumi - atklaajis skjietamu plagiaatismu Kanta tulkojumos - Valdi, kur ir Triszvaigznu ordenis Paulam?! Un kapeec, sis sasniegums veel nav piemineets Wikipeedija? Tfuu, btw - un kaa tur iisti beidzaas nesmukumi ar Peeteri? Labi, tiesa sakara jau nav, bet netiess ir - aabols no aabeles tak taalu nekriit. Kjilis - vadiija valsts attistibas plaana ekspertu grupu... Tikai tas nekas, ka daudzu nozaru profesionaali vinam sajaa sakaraa paarmet pilniigu nekompetenci? Kur tad juusu izslaveetas Kembridzas gudriibas? Laikam buuus svaki maacijies, vai varbuut vnk nav apdaavinaats. Padomju laikos diplomdarbu rakstījis par zinātnisko komunismu, labi, ka naaca neatkaraiiba, savaadak buutu veel par vienu cekistu vairaak. Taapat kaa Bankovskis pats sevi ielicis Wikipeedija - veel viens Latvijas dizgars. Skilters - savaa joma kompetents, bet kaa tad ar fetishajam, visnotal netradicionaalajaam attiecibam ar bakalauru studenteem? Varbuut kaads gribeetu so lietu siikak papeetit? Varbuut revolucionaari veelas uzprasit pasam Skilteram? Redzees - nosarks, vai nee? ;) Laikam Vaacijaa studiju gados bij pamatiigs latvju zeltenu iztruukums! Liepnieks - ui, ka patiik pafilozofet sieviesu zurnaalu glanceetajas slejaas. Tas jau nekas, ka kaadreizejais Skjeles asinainais punduris un treknajos gados mistiski apgrozijis neskaitaami lielaakas summas nekaa tagad paarmet Kuulei u.c. Viens no RigasLaika sponsoriem. Ko Liepnieks kaa polittehnologs, taa prasti jautaajot - labu latvju tautai ir paveicis? Rollsteins - sajaa epopejaa mazaak juutams, bet ari drusku iechiepstas. Ko tas ir dzivee paveicis - saadas taadas neveiksmigas politiskaas reklamas akcijas? Ak nee, vins tak ir multimaakslinieks - bij tak rokopera 'Rollstein on the Beach' - vnk geniaala! Tad veel attieciibaa par 'smakas taisiitaajiem' - Leimani & Co. Filozofijaa pilniigi nulles, ok, nu varbuut 11. klases liimenii (atvainojos). Kas no siem jaunajiem geenijiem sanaaks? Visticamaak tiesi taapat kaa vairaakums ieprieksmineeto, kluus par polit-tehnologiem (melu-tehnologiem) vai saliidis reklamu agenturas un taisiis karteejos 'meteoriitus' vai, preciizaak sakot - pirdienus. Vai ari rakstiis apcereejumus sieviesu zurnaalos...

Kas tiek interpretēts kā pielīšana? Vai tas, ka vēstules autori ir sazinājušies ar augstskolas rektoru, un vienojušies par tikšanos? Vai tas, ka tiek citēti divi citāti, kuros rektors atzīst ka sistēmā ir problēmas?

Ne par tēmu? LOL Bet tā pielīšana taču publicēta studentu vēstulē? Tad jau paši "ne par tēmu" rakstījuši".

errata: "Otrkārt, tas no tavas (..)"

Kāpēc vispār parādās jautājums par "nožēlojamu un nemākulīgu pielīšanu Auziņam"? Uz to nekādi argumenti, pirmkārt, nav vajadzīgi. Ja Auziņš ir LU galva, tad viņam jāiesaistās šīs problēmas risināšanā. Tāpēc vēršanās pie rektora nav uzskatāma par pielīšanu. Otrkārt, tas nav tavas, Saule, puses liecina par nemākulīgu argumentāciju - kad redzi, ka fakti neapstiprina tavu viedokli, sāc apsaukāties "ne pa tēmu". Atgādinu, ka diskusija ir par iespējamo plaģiātismu tulkošanas darbā, cita cilvēka darba uzdošana par savējo.