J.Maizītis, kurš strādā arī par pasniedzēju Latvijas Universitātē, atzina, ka atsevišķai akadēmijai speciālistu sagatavošanai ir jābūt un viņš ir pārliecināts, ka agri vai vēlu pie šā jautājuma būs jāatgriežas.
"Pašreiz nav augstskolas, kur tiktu sagatavoti operatīvie darbinieki. Ir Valsts policijas koledža, taču tajā nevar iegūt augstāko izglītību. Tāpat nav augstskolas, kur studētu eksperti - kriminālisti un izmeklētāji," norādīja bijušais ģenerālprokurors.
Pašlaik Latvijas Universitāte negatavo izmeklētājus, bet juristus, kuri apgūst kriminālprocesu un krimināltiesības, bet izmeklētājam nepieciešamas vēl citas zināšanas un tikai tad viņš būs pilnvērtīgs procesa virzītājs, paskaidroja J.Maizītis.
Lai arī augstskolas veidošana būs atkarīga no finansējuma, nākotnē būtu jāveido līdzīga struktūra kā policijas akadēmija. "Mēs būsim spiesti atgriezties pie šādas augstskolas," piebilda J.Maizītis.
Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas kvalitāte jau tagad cieš, jo ne visi izmeklētāji ir ar augstāko juridisko izglītību. No tā kritērija policija jau sen atkāpusies, jo nav daudz cilvēku, kas gribētu darīt šo smago un maz apmaksāto darbu.
Bijušais ģenerālprokurors neņemas spriest, vai Latvijā ir juristu pārprodukcija, jo pasniedzēja darbā esot vēl jauns un viņam nav noformulēts viedoklis šajā jautājumā. "Turklāt tad būtu jāizpēta, vai jaunie juristi var atrast darbu vai nevar," piemetināja J.Maizītis.
Par spīti Augstākās izglītības padomes iebildumiem, valdība 2009.gada vasarā pēc ilgām debatēm atbalstīja Iekšlietu ministrijas ieceri no 2010.gada 1.janvāra likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskatīja, ka būtisks nosacījums, kāpēc pieņemts lēmums likvidēt akadēmiju, ir finansējuma trūkums un toreizējie ekonomiskie apstākļi, kas lika ministrijai samazināt visus izdevumus un atteikties no tēriņiem, kuri nenes būtisku atdevi un nav tieši saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanu valstī.