Šonedēļ mediķu arodbiedrība no runām ķersies pie darbiem — nepanākot valdības iepriekš apsolīto algu paaugstinājumu, piektdien, 26.septembrī, paredzēts brīdinājuma streiks.
Lai gan Keris atceras, ka jau studiju gados bijis Latvijas Medicīnas
institūta (tagadējās Rīgas Stradiņa universitātes) studentu
arodkomitejas vadītājs, un tādējādi viņš to sasaista ar 2005.gada
nogalē pieņemto lēmumu piekrist vadīt LVSADA, kuplākos laurus viņš līdz
šim tomēr plūcis, darbodamies medicīnas lauciņā. Keris ir neiroķirurgs,
un savus sasniegumus šajā delikātajā medicīnas nozarē viņš uzskaita ar
slikti slēptu lepnumu: aizstāvējis divas disertācijas, ievēlēts par
profesoru, prestižā starptautiskā žurnāla Journal of Neurology,
Neurosurgery and Psychiatry (Neiroloģijas, Neiroķirurģijas un
Psihiatrijas Žurnāls) recenzents. Bijis Latvijas, kā arī Baltijas
neiroķirurgu asociāciju prezidents, rīkojis starptautiskas sanāksmes,
bijis Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidents. Viņa vadītais
pētījums par insulta ārstēšanu ar jaunu preparātu starptautiski
novērtēts kā viens no 10 nozīmīgākajiem pasaulē šajā jomā. Keris
savulaik piedalījies arī jaunu vadlīniju izstrādē insulta ārstēšanā —
ievērojot šīs norādes, aptuveni divas reizes pagarinās laiks, kurā
pacientam ar akūtu insultu iespējams sniegt efektīvu palīdzību. "Varētu
jau runāt par vēl visādām lietām, bet uz nobeli es netaisos atvēzēties,
būsim reālisti," pēc sasniegumu uzskaitījuma Keris kļūst pieticīgs un
pajoko.
Ar misijas apziņu
Vaicāts, kāpēc šādus augstus, pat elitārus medicīnas plauktus nomainījis pret šķietami piezemētākām lietām — medicīnas un sociālo darbinieku interešu aizstāvību, Keris saka — viņam vienmēr bijis interesanti darboties sabiedriskā kārtā. Neiroķirirgam, lai būtu labā formā, nepieciešams veikt ap 300 operāciju gadā, bet sabiedriskās aktivitātes ārstu no operāciju galda pamazām attālinājušas. Bijis jāizvēlas.
Keris runā par izvēli, augstāku uzdevumu un citē Nīči — mēs piedzimstam nevis tāpēc, lai būtu laimīgi, bet lai pildītu misiju. "Ja es paliktu medicīnā, ko es tur darītu? Nu jā, turpinātu strādāt, kā jau līdz tam es to esmu darījis, un tad nākamais jautājums — kas ir izpildīts, kas nav izpildīts? To, kas ir izpildīts, atkārtot vēl un vēlreiz, protams, var, bet nu vairs ne ar tādu garšu, kā līdz tam," prāto Keris. "Patlaban ir ļoti svarīgi, lai veselības aprūpe Latvijā netiktu izputināta, — visiem, gan ārstiem, gan pacientiem. Ja nu reiz ir viena lieta, ko es, darbodamies ar sabiedrisku darbu, reāli varu izdarīt Latvijai, tad šī laikam ir tā lieta."
Sapņos gan viņš vēl dažkārt redzot, ka operē, pēc pamošanās izjūtas
esot dīvainas. Tās gan aizvējojot dienas notikumi un arodbiedrības
aktivitātes. Balto virsvalku Keris gan nav novilcis pavisam — viņš
joprojām konsultē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas
klīnikā Gaiļezers. Joprojām viņš stājas arī studentu priekšā.
LVSADA kļuvis interesantāk
"Arī pats esmu savā ziņā proletārietis. Kas tad man pieder? Divistabu dzīvoklis un opelis uz līzinga!" Keris atsaucas uz Dienas iebildi, ka nu viņš nonācis tuvāk darbaļaudīm. Ārišķības viņam tiešām nav raksturīgas — viņš ir vienkāršs cilvēks, vērtē Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kura ilgus gadus līdz ar Keri bijusi LĀB viceprezidente. "Nevis kantains, rāmītī ielikts vai iestīvināts, bet vienkāršs — nu, ļoti normāls, bet ar labu humoru!" "Ar viņu var gan par vienkāršiem, gan par sarežģītiem jautājumiem parunāt," ka Keris dažādo titulu dēļ nav augstprātīgs, piekrīt arī LVSADA valdes locekle, Tukuma slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Maija Palkavniece. Kopš Keris amatā nomainījis LVSADA iepriekšējo ilggadējo vadītāju Rutu Vīksnu, kura arī bijusi "forša dāma", arodorganizācijai esot uzradies pavisam cits ķēriens. Kļuvis interesantāk — kad kāda jautājuma dēļ jābrauc uz sapulcēm Rīgā, diena nešķietot zemē nomesta. Pavasarī arodbiedrība arī braukusi mācīties pie kolēģiem uz Zviedriju, kā jārīko streiki. Keris noorganizējis, ka 10 LVSADA pārstāvji piedalās Eiropas mēroga gājienā darbinieku interešu aizstāvībai Slovēnijā. "Dienu kratījāmies uz turieni, nakšņojām, bet gājiens bija fantastisks — 30 000 piketētāju!"
Principiāls vai spītīgs?
Pašam Kerim, visticamāk, darbība arodbiedrībā vienlaikus ir skološanās kompromisu mākslā: gan L.Kozlovska, gan viņa studiju biedrs un kolēģis neiroķirurgs Ingus Gārša viņu raksturo kā kritisku, dažkārt vērtējumos ļoti nesaudzīgu, kas, iespējams, daudziem nepatīkot. "Viņam nāksies arī piekāpties, ko viņš pārējā dzīvē nav radis darīt," teic I.Gārša. Uzskaitot Kera pozitīvās īpašības, gan jau minētie ārsti, gan agrākais LĀB prezidents Viesturs Boka sauc mērķtiecību un principialitāti, iesāktā pabeigšanu, precizitāti. "Formulē problēmu, sadala pa sastāvdaļām, sastāda rīcības plānu un to konceptuāli pilda, jo labi pārredz laukumu," raksturo V.Boka, gan uzsverot — viņa viedoklis par kolēģi nebūt nenozīmē, ka viņš atbalstītu LVSADA aktivitātes streika rīkošanā.
Varbūt atkal politikā?
"Nesaprotu, kāpēc Keris tā izturas — cik atceros, mediķiem problēmas bijušas vienmēr, bet viņš runā daudz skaļāk un agresīvāk," novērojis kāds politisko norišu vērotājs no krieviski rakstošās preses, kurš lūdz vārdu neatklāt. Žurnālists izsaka aizdomas — Keris, kurš netraucēti būtu varējis turpināt ārsta karjeru, gatavojas iet politikā. "Nekad nesaki nekad," šo pieņēmumu komentē pats arodbiedrības šefs. Savulaik Keris piedalījās Jaunā laika izveidē, taču tā arī nekļuva par biedru un drīz no jaunā spēka atdalījās. Neoficiāli šo rīcību dēvē par Kerim raksturīgu — viņš esot ļoti piesardzīgs, un, ja sajūt, ka rīcība potenciāli varētu kaitēt personīgajam tēlam, rīcība neseko. "Ātri nojautu, ka briest slavenā tēze "Kā var nesolīt", — tas nav manā dabā, man vecāki iemācījuši, ka jāpilda apsolītais vai vismaz jādara viss, kas no paša atkarīgs, lai solījumus pildītu," toreizējo izvēli tagad pamato Keris.
Solījumu nepildīšanu viņš pārmet arī premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC). "Veidojot budžetu, lai vai kādi arī būtu laiki, prioritāte ir dotie solījumi prioritārajām nozarēm — jo sevišķi, ja tie ir rakstveida solījumi," uzsver Keris. Diemžēl notiekot pilnīgi otrādi — lai gan medicīnas darbiniekiem jau pirms dažiem gadiem apsolīta algu paaugstināšana, pašlaik darba samaksas palielinājums tiekot plānots pēc pārpalikuma principa. Bet, tā kā nav arī pārpalikuma, pielikumu nebūs. Mediķi no savas puses prasībās jau ievērojami piekāpušies, valdība soli pretī nav spērusi, tāpēc streiks ir nākamā loģiskā rīcība arodbiedrības darbībā.