Viens no pirmajiem zvērinātajiem mērniekiem Jelgavas rajonā Andrejs Lazdovskis gāja bojā autokatastrofā ceļā uz Usmu, dodoties pie sava laba drauga žurnālista un rakstnieka Arņa Terzena. Mārtiņš Lazdovskis tolaik bija beidzis 1.kursu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Tēvs bija viņa finansiālais atbalsts, un pēc viņa nāves M.Lazdovskis sapratis, ka "tikai no manis paša turpmāk ir atkarīgs tas, vai es dzīvē kaut ko sasniegšu". Jau studējot viņš sācis strādāt Zemkopības ministrijā. "Tēvs iedomāties nevarēja, ka liktenis pavērsīsies tā, ka kādreiz strādāšu Zemes dienestā," pēdējā darba dienā Valsts Zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora amatā Dienai sacīja M.Lazdovskis.
Tajā viņš vadījis trīsarpus gadu un posteni atstāja, kad līdz pilnvaru beigām palicis vēl pusotra gada. Piedāvājumu kļūt par Tieslietu ministrijas valsts sekretāru M.Lazdovskim (30) vajadzēja izvērtēt īsā laikā. Viņš to pieņēma, jo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) iedrošinājis ar atzinīgu līdzšinējā darba novērtējumu un "dzīvē ir jāpieņem izaicinājumi". Ministrijas valsts sekretāra vieta atbrīvojās, kad politisko vienošanos rezultātā līdzšinējais ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pārgāja uz šo pašu amatu sava partijas biedra Ata Slaktera (TP) vadītajā Finanšu ministrijā.
Nešķirams ar Terzenu
"Vai mēs bijām draugi? Mēs bērnībā bijām nešķirami," tā par četrus gadus vecāko M.Lazdovski saka viens no viņa domubiedriem, mūziķis un dīdžejs Gustavs Terzens. Viņa tēvs A.Terzens 80.gados studentu celtnieku vienībās vasaras vadīja bagātajā kolhozā Nākotne, kur strādāja M.Lazdovska tēvs Andrejs. Tur viņi iepazinās, un, līdzīgi kā tēvi, vēlāk arī dēli kļuva labi draugi. Gustava un Mārtiņa nodarbošanās un dzīves telpas tagad ir ļoti atšķirīgas, bet viņi tiekas joprojām, un abu sarunās nu jau uzmanība pievērsta arī meitām — M.Lazdovska meitai Martai augustā būs divi gadi. "Mārcis ir ļoti strādīgs, viņš zina, ko nozīmē dzīvot no rokas mutē," teic Gustavs.
Nākotnē bērnībā dzīvoja arī žurnāliste Anda Burve–Rozīte, kas M.Lazdovski atceras no bērnudārza — jau trīs gadu vecumā viņš deklamējis dzejoļus ar 12 pantiem. "Mārtiņš bija superpuika, kas visiem patika. Viņu sauca par gudro Anniņas dēlu. Viņa mamma bija ekonomiste un ar lielu mīlestību audzināja dēlu," saka A.Burve – Rozīte. Mātes ietekmi atzīst arī M.Lazdovskis — viņa radinājusi tiekties pēc maksimuma. Atšķirībā no lielas daļas skolas biedru Jelgavas 2.vidusskolā viņš neizvēlējās studijas Lauksaimniecības universitātē, bet iestājās Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kur ticis budžeta grupā, kas bijis svarīgi. "Tas bija 90.gadu vidus, kolhozi bija izputējuši un nācās domāt, kā nopelnīt. Mēs audzējām kartupeļus, ko Rīgas tirgū pārdot," atceras M.Lazdovskis. Vasarās viņš palīdzējis tēvam mērniecības darbos pie robežu ierādīšanas, racis kupicas. Padomju laikā daudzi spējīgi cilvēki izvēlējušies dzīvi un darbu laukos, arī kolhozā Nākotne strādāja mērķtiecīgi cilvēki un viņu bērni bija pietiekami motivēti kaut ko dzīvē sasniegt, uzskata M.Lazdovskis.
"Mārcis nekad uz amatiem nav rāvies. Viņu atrod, un karjera pēc viņa alkst," saka G.Terzens, skarbi raksturojot vidi, kurā nonācis draugs. "Viņš nav pelnījis strādāt tajā zampā, kur siseņu bars ir apsēdis nekustamā īpašuma tirgu. Taču Mārcis ļoti labi absorbē un atsit sitienus. Viņš ir ļoti sīksts un taisnprātīgs, nekad apzināti nelīdīs iekšā tur, kur būs aizdomas par negodīgām rīcībām." Viņš vēlētos, lai M.Lazdovskis strādā privātajā biznesā, bet tad saka: "Taču valsts pārvaldē gudru un godprātīgu cilvēku trūkst, tāpēc varbūt arī viens tāds nenāktu par sliktu."
Grūtāk, nekā domājis
Pirms M.Lazdovska Zemes dienestu ilgi vadīja Guntis Grūbe, kura cilvēki tur palika arī pēc vadības maiņas un izrādīja lielu pretestību jaunajam vadītājam. "Es melotu, ja teiktu, ka sākums bija viegls un ka biju domājis, cik tas būs grūti — tas izrādījās daudz, daudz grūtāk, nekā varēju iedomāties," stāsta M.Lazdovskis. VZD notika pārmaiņas, un toreizējā tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) meklēja ar dienestu nesaistītu cilvēku. Bija svarīgi atrast jaunu vadītāju, kas nav politiski angažēts, tagad saka S.Āboltiņa, kura arī neesot vīlusies izvēlē un par M.Lazdovska darbu varot teikt tikai labu. Uz VZD viņš atnāca no Lauku atbalsta dienesta (LAD), kur dažādos amatos līdz pat direktora vietnieka postenim bija strādājis piecus gadus. LAD bijusī direktore Irina Pilvere esot viena no M.Lazdovska autoritātēm.
Līdz 2005.gadam VZD funkcijas bija ļoti plašas un tās bija arī valsts pārvaldei neraksturīgas. Reorganizācijas rezultātā kartogrāfija un ģeodēzija tika nodalīta, izveidojot valsts aģentūru Aizsardzības ministrijas pārraudzībā. Nodalot mērniecību no VZD, tika izveidota SIA Latvijas valsts mērnieks. Šīs pārmaiņas gan tika pretrunīgi vērtētas. VZD uzdevumi sašaurinājās līdz tādām funkcijām kā valsts kadastra kārtošana, kadastrālā vērtēšana, ēku reģistrācija, zemes reformas jautājumi. Tika izveidota arī centralizēta valsts kadastra sistēma.
VZD tiek uzskatīta par ietekmīgu iestādi, tā izstrādā arī kadastrālās vērtības metodiku, tāpēc jau izskanējis, ka, iespējams, M.Lazdovskis nepiedzīvotu pārmaiņas karjerā, ja šo amatu nebūtu iekārojis kāds cits. M.Lazdovskim arī nav Tieslietu ministrijā nepieciešamās juridiskās izglītības, pret ko citos apstākļos varbūt valdība arī neizturētos tik pielaidīgi. Tieslietu ministrs G.Bērziņš to gan neuzskata par trūkumu, jo būtiski esot, lai valsts sekretārs ir ar labu reputāciju, spēj vadīt kolektīvu un strādāt ar cilvēkiem. To, ka šīs spējas M.Lazdovskim piemīt, Dienai apstiprināja arī VZD Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Inga Bērziņa, kurai VZD ģenerāldirektors esot radījis drošības sajūtu, jo "viņš nebija no tiem vadītājiem, pie kura būtu bijis bailes iet".
G.Bērziņš arī noliedz, ka šo amatu būtu iekārojusi Tautas partija, kā neoficiāli izskanējis. Ministrs pats personīgi meklējot cilvēku šim postenim, kas šajā situācijā nemaz neesot tik pateicīgs, jo VZD turpinās optimizācija ar štatu samazināšanu, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem samazinoties. Kad M.Lazdovskis sāka strādāt VZD, tajā bija 3300 cilvēku, patlaban tajā ir 1600 darbinieku, bet jau no jūlija to skaits var samazināties līdz 1400. M.Lazdovskim būšot svarīgi, kas nāks viņa vietā, un viņš sekošot līdzi sava pēcteča darbībai kā valsts sekretārs. Viņš nav nevienā partijā, un ministrs arī neesot mudinājis stāties tēvzemiešos. "Partijas piederība ir pārliecības jautājums, un nevaru izslēgt, ka kādā brīdī es iestāšos partijā, kuras mērķi atbildīs maniem ideāliem," teica M.Lazdovskis.
***
"Mārcis ir ļoti strādīgs, viņš zina, ko nozīmē dzīvot no rokas mutē"
Gustavs Terzens