Proti, zemais dzimstības rādītājs, kas 2010. gadā bija 1,17 bērnu uz sievieti, 2020. gadā «uzlēks» līdz 1,97. Vēl viens no NAP mērķiem - panākt, lai līdz 2020. gadam Latvijā atgriežas 50 000 izceļojošo. Eksperti saka - ļoti optimistiski un ambiciozi plāni, kas neiet kopā ar NAP iecerēto rīcību mērķu sasniegšanai.
Diena iepriekš rakstījusi - Latvijā politikas plānošanas dokumentos reti iekļauti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji demogrāfijas, tajā skaitā dzimstības, jomā. Igaunijā gan virknē valstiski nozīmīgu dokumentu, piemēram, Valsts budžeta stratēģijā 2012.-2015. gadam, valdības rīcības plānā, ierakstīts, uz kādiem rādītājiem dzimstībā jāvirzās. Piemēram, 2011. gadā dzimstība Igaunijā sasniedza 1,6 bērnus uz sievieti, bet 2015. gadā plānots, ka sasniegs 1,71. Taču igauņu prognozes ir krietni piesardzīgākas nekā Latvijas NAP projektā minētie skaitļi. «Es būtu ar mieru, ka mūsu plānā paliek neiedomājami augstie [dzimstības] rādītāji, ja veicamo uzdevumu tabulā plāna sasniegšanai būtu simtiem miljonu latu, taču tādu nav,» saka demogrāfs Ilmārs Mežs. Plānā minētās prognozes demogrāfs vērtē kā «no gaisa pagrābtas».
Grafikā viņš ievērojis arī kļūdu, piemēram, minēts, ka 2011. gadā dzimuši 1,25 bērni uz sievieti, taču patiesībā - 1,1. I. Mežs arī saka - plāna īstenošana sāksies ātrākais 2013. vai 2014. gadā, taču atbilstoši izvirzītajam mērķim 2014. gadā jau būtu jādzimst 1,49 bērniem uz sievieti - līdzīgi kā pašlaik vidēji ES. «Šobrīd plāns ir diezgan bezjēdzīgs, jo nav nekādas saistības starp ambiciozo mērķi un veicamajiem uzdevumiem - te ir kilometru gara plaisa,» saka I. Mežs. Par ambiciozu gan nevarot saukt NAP minēto rīcības mērķi dzimstībā - ikgadējā dzimstība Latvijā no 2020. gada ir vismaz 20 000. Pērn Latvijā piedzima ap 18 600 bērnu, savukārt 2009. gadā - aptuveni 21 700 bērnu.
Lai sasniegtu mērķi, NAP uzskaitīti rīcības virzieni: piemēram, no 2014. gada līdz 2020. gadam plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu likmi, kā arī celt neapliekamo minimumu atkarībā no apgādājamo skaita. Tie gan nav jauni plāni. Vēl šajā laika posmā plānots attīstīt pirmsskolas izglītību bērniem no 1,5 gadu vecuma (piešķirot 23,6 miljonus latu), veicināt iespējas strādāt nepilnu darba laiku vai attālināti, kā arī veidot atbalsta programmu daudzbērnu ģimenēm un veidot starppaaudžu auklīšu dienestu (23 miljoni latu).
Kā Diena noskaidroja, sasniedzamie rezultatīvie rādītāji dzimstības jomā nenāk no Labklājības ministrijas (LM), kuras pārziņā ir ģimenes politika. «Mūsu pārstāvis iesaistīts NAP tapšanas darbā, bet mēs šādus skaitļus neesam devuši,» teic Marika Kupče, LM pārstāve. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) uzreiz norāda, ka viņa vēl nav saņēmusi pēdējo NAP versiju, tāpēc nevarot skaitļus komentēt. Taču viņa saka: «Ir apsveicama izmērāmu rezultatīvu rādītāju iekļaušana NAP, tas piedod konkrētību.»
Sasniedzamos rādītājus dzimstībā izvirzījuši NAP izstrādātāji Pārresoru koordinācijas centra (PKC) eksperti, Dienaisaka PKC pārstāve Dace Apsīte-Plezere. «Summārais dzimstības koeficients ir rēķināts, lai nodrošinātu normālu tautas ataudzi,» viņa teic un piebilst - tas ir šābrīža piedāvājums, kas vēl ir diskutējams. NAP arī pievēršas uz ārvalstīm aizbraukušo tautiešu atgriešanai, proti, līdz 2020. gadam Latvijā vajadzētu atgriezties 50 000 izceļojušo. Šādu sasniedzamo rezultātu izvirzījuši PKC eksperti. NAP vēstīts, ka plānots veicināt ārvalstīs dzīvojošo un studējošo Latvijas pilsoņu atgriešanos, kā arī veicināt viņu lomu Latvijas attīstībā, identitātes uzturēšanu, rīkojot saietus, iesaistot politikas un ekonomikas veidošanā, mācot valodu.
Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans, kurš pētījis ar emigrāciju saistītus jautājumus, saka: pēc aptaujas, ko veicām 2011. gada sākumā, optimistiskākais novērtējums bija - piecu gadu laikā Latvijā varētu atgriezties 20% jeb 40 000 cilvēku no pēdējos desmit gados aizbraukušajiem. M. Hazans uzsver: «Tā ir pati augšējā robeža, pats labākais iznākums, kāds vien var būt,» - un lai to sasniegtu, jāuzlabojas ekonomiskajiem apstākļiem. Taču profesors norāda - jāpanāk ne tikai, lai iedzīvotāji atgrieztos, bet būtu jāaptur vai būtiski jāierobežo aizbraukšana, kas joprojām turpinās.