Demogrāfiskā situācija kļūst arvien satraucošāka, pērn Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 11 000, kas ir straujākais kritums Eiropas Savienībā. Lai līknes straujo lejupslīdi apturētu, vajadzīgi motivējoši pasākumi, kas mudinātu ģimenes radīt bērnus.
Šobrīd atbalsta sistēma ir fragmentēta un nepietiekama, līdz ar to mājsaimniecības ar bērniem ir finansiāli neizdevīgākā situācijā nekā tās, kurās bērnu nav. Patlaban Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi demogrāfijas ziņojumu, kurā būs iekļauti dažādi pasākumi, tostarp pabalsti. LM to dēvē par vīzijas dokumentu, un tas nozīmē, ka tas vairāk ir vēlamais nekā īstenojamais.
Trešdaļa mājsaimniecību ar bērniem
Kā rāda LM sniegtie dati, pērn piedzima 14 490 bērnu, kamēr 2010. gadā tie bija 19 781, kas ir ievērojams kritums. Turklāt tas no gada uz gadu neapstājas. Tikai 28% mājsaimniecību ir ar bērniem, no tām 6,2% ir pāris plus viens bērns, 6,1% – ar divām atvasēm, 2,1% – ar trim un vairāk. 4,6% gadījumu ir viens pieaugušais ar bērniem. Savukārt no tiem 72% mājsaimniecību, kurās nav bērnu, vairāk nekā 19% sastāv no vienas personas (16–64 gadi), 18,6% – no 65 un vairāk gadu vecas, 18% ir pāri bez bērniem. Kā rāda nabadzības riska indekss, vissliktākajā situācijā ir pieaugušais, kurš viens pats audzina bērnus, kā arī daudzbērnu ģimenes. Tiesa, pētījums ietver ienākumu analīzi, un tajā nav iekļauti atbalsta pasākumi, piemēram, tie pakalpojumi, ko sniedz 3+ ģimenes karte, līdz ar to situācija nav atklāta pilnībā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.
Kā būtiskākie atbalsta sistēmas stūrakmeņi ģimenēm ar bērniem LM ieskatā ir mājokļa, materiālais un veselības pakalpojumu atbalsts. Tam vēl jāpieskaita bērna pieskatīšanas un izglītības iespējas, kā arī valsts un pašvaldības sniegtā palīdzība.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 28. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00