Pirmdien AT Krimināllietu tiesu palāta šo lietu apelācijas kārtībā izskatīja no jauna. Iztiesājot kriminālprocesu apelācijas kārtībā pirmo reizi, palāta gan Šuškeviču, gan Portnovu bija atzinusi par vainīgiem kukuļdošanā, piespriežot viņiem abiem piecu gadu reālu brīvības atņemšanu. Sākotnēji par kukuļdošanas organizēšanu šajā lietā tika apsūdzēts arī pats Oderovs, taču attiecībā pret viņu jau ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums.
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 18.aprīlī, bet pēc tam lietas dalībnieki desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā.
Kā ziņots, Šuškevičai un Portnovam uzrādītās apsūdzības izskatīšanai no jauna apelācijas instances tiesai 2009.gada nogalē nodeva AT Senāta Krimināllietu departaments. Savukārt attiecībā pret pašu Oderovu, kuram prokuratūra šajā lietā bija inkriminējusi kukuļdošanas organizēšanu, Senāts atstāja negrozītu attaisnojošo tiesas nolēmumu.
Jau ziņots, ka 2009.gada 5.jūnijā AT Krimināllietu tiesu palāta Šuškevičai un Portnovam piesprieda vēl bargākus sodus nekā pirmās instances tiesa. AT nolēma, ka Šuškeviča ir atzīstama par vainīgu viņai inkriminētajos noziegumos un sodāma ar piecu gadu brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Iepriekš Rīgas apgabaltiesa Šuškevičai bija piespriedusi divu gadu cietumsodu un daļēju mantas konfiskāciju.
Savukārt Portnovam AT piesprieda piecu gadu brīvības atņemšanu bez mantas konfiskācijas iepriekš piemērotās pusotra gada brīvības atņemšanas vietā.
Attiecībā pret Oderovu AT nolēma nemainīt pirmās instances tiesas spriedumu, kas jau toreiz viņu attaisnoja.
AT negrozīja Šuškevičai un Portnovam jau iepriekš noteiktos drošības līdzekļus - sūtījumu saņemšanas adreses paziņošanu.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns tiesas debatēs Šuškeviču un Portnovu lūdza atzīt par vainīgiem kukuļdošanā, bet Oderovu - kukuļdošanas organizēšanā. Pēc valsts apsūdzības uzturētāja domām, visas trīs personas ir sodāmas saskaņā ar attiecīgajos Krimināllikuma pantos paredzētajām sankcijām.
Savukārt advokāts Aloizs Vaznis, atsaucoties uz virkni normatīvo aktu, savā aizstāvības runā tiesas debatēs norādīja, ka visi trīs apsūdzētie būtu pilnībā attaisnojami. Važņa ieskatā, apsūdzība šajā lietā esot balstīta tikai uz prokurora pieņēmumiem, ne pierādījumiem. Portnovs neesot piedāvājis AM amatpersonai kukuli, bet gan norādījis, ka ir gatavs maksāt par informācijas sagatavošanu, uzsvēra aizstāvis.
Šuškeviča uzskata, ka šo kriminālprocesu nozieguma sastāva trūkuma dēļ vajadzēja izbeigt jau pirmstiesas izmeklēšanas stadijā. Kā liecināja Portnovs, ar AM amatpersonu Aneti Rozentāli viņš 2006.gada beigās esot ticies, nezinādams par viņas patieso amatu. Kā izriet no lietas materiāliem, Portnovs un Rozentāle nejauši iepazinušies 2006.gada pavasarī, un Rozentāle tolaik Portnovam teikusi, ka viņa strādājot AM par tulku. Vēlāk, 2006.gada beigās, Šuškevičas uzdevumā iegūt viņai svarīgu informāciju, kas saistīta ar kuģa "Matalobos" kustību, Portnovs vērsies pie Rozentāles, lūdzot viņas palīdzību publiski pieejamu dokumentu iegūšanā no Krasta apsardzes.
Rozentāle piekritusi sarūpēt Portnovam nepieciešamo dokumentu kopijas, taču norādījusi, ka būšot nepieciešams iesaistīt vēl kādu AM strādājošu personu. Portnovs un Rozentāle vienojušies, ka par dokumentu kopiju sagādāšanu tiks samaksāts. Kā skaidroja Portnovs, tieši pie Rozentāles viņš vērsies tāpēc, ka prognozējis lielus un nelietderīgus laika tēriņus, šo pašu informāciju meklējot citā ceļā. Tostarp bijis Ziemassvētku laiks, kad ir daudz oficiālu brīvdienu, un, pēc Portnova domām, arī tas ievērojami paildzinātu procesu.
2007.gada janvārī Portnovs, Šuškeviča un Rozentāle satikušies kādā Rīgas kafejnīcā. Rozentāle atdevusi Portnovam un Šuškevičai sarūpētās dokumentu kopijas, bet pretī saņēmusi 500 latu, liecina lietas materiāli.
Kā skaidroja Šuškeviča, Rozentāle informēja Portnovu, ka viņa strādā par tulku AM, un piedāvāja palīdzēt sameklēt nepieciešamo informāciju pret atlīdzību, bet faktiski izrādījās, ka Rozentāle ir Militārā izlūkošanas un drošības dienesta vecākā inspektore un valsts amatpersona. "Kaut arī Rozentāle sevi pozicionēja kā Portnova paziņu, uz pirmo tikšanos ar viņu Rozentāle atnāca ar ieslēgtu diktofonu," norādīja Šuškeviča.
Pie šādiem apstākļiem, kad neviens nezināja par Rozentāli neko vairāk kā vien to, ka viņa ir AM tulce, nepastāvēja pat iespēja par kukuļdošanu vai tās mēģinājumu, uzskata apsūdzētā, uzsverot, ka tieši Rozentāle būtu saucama pie kriminālatbildības, jo viņa, būdama valsts amatpersona un drošības iestādes atbildīga darbiniece, nodarbojās ar kukuļa izspiešanu un provocēja personas uz noziedzīgu rīcību.
Portnovs apelācijas instances tiesai uzsvēra, ka jebkurā gadījumā, pēc viņa lūguma sarūpējot Šuškevičai nepieciešamās dokumentu kopijas, ne Rozentālei, ne arī kādai citai personai nav bijis nepieciešamības izmantot savu dienesta stāvokli.
Prokurors gan uzsvēra uz dažādām pretrunām apsūdzēto liecībās un vairākkārt vaicāja Portnovam, kāpēc viņš šos dokumentus nav mēģinājis iegūt citā ceļā.
Valsts apsūdzības skaidrojums par minētajiem notikumiem ir atšķirīgs. Prokurors Miglāns aģentūrai LETA, izklāstot apsūdzības būtību, iepriekš pastāstīja, ka laika posmā no 2006.gada beigām līdz 2007.gada sākumam Oderovs vēlējies iegūt no kādas AM iestādes dokumentu, kurā regulāri fiksēta viņa uzņēmumam "Ovi" piederošā tankkuģa "Matalobos" atrašanās vieta un laiks.
Dokumentu, kas saskaņā ar likumu bijis izmeklēšanas noslēpums, apsūdzētais centies iegūt cerībā, ka tādā veidā viņš varēs atspēkot izmeklētāju rīcībā esošos pret viņu vērstos pierādījumus citā kriminālprocesā, kas saistīts ar naftas kontrabandu.
Pēc prokuratūras domām, kukuļa nodošanai par 500 latiem algota trešā persona - Portnovs, kurš, vairākkārt tiekoties ar kādu AM amatpersonu, nodibinājis ar viņu kontaktus un ieguvis Oderovam vajadzīgo dokumentu. Par šo "pakalpojumu" AM amatpersona kukulī esot saņēmusi 500 latu.
Šuškeviča darbojusies kā noziedzīgā nodarījuma starpniece starp Oderovu un Portnovu, ar viņiem abiem regulāri tiekoties un apspriežot turpmākās rīcības plānu, liecina apsūdzība.
Oderovam nepieciešamā dokumenta iegūšana kopā izmaksājusi aptuveni 1000 latu, no kuriem 500 latu tikuši Portnovam un 500 latu - AM amatpersonai, pastāstīja prokurors.
Kriminālprocesā apsūdzība pret kukuļa ņēmēju nav celta, jo naudu AM amatpersona saņēmusi jau operatīvā eksperimenta laikā - pēc tam kad tā labprātīgi bija vērsusies tiesībsargājošās iestādēs.