KNAB politiķiem piedāvāja izvēlēties kādu no trim variantiem politisko partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanai, un valdības komitejas atbalstītais variants paredz gan normatīvo aktu pilnveidošanu, gan daļēju partiju finansēšanu no valsts budžeta. Jau ziņots, ka šādu finansēšanas principu atbalsta arī eksperti un pats KNAB, kā galveno argumentu minot to, ka šāda finansēšanas kārtība palīdzētu mazināt partiju atkarību no ziedotājiem. "Tas, kas iedod naudu, arī diktē noteikumus, līdz ar to nevar būt pārliecība, ka politiķi lēmumu pieņemšanā ņem vērā sabiedrības intereses," norādīja KNAB vadītāja vietnieks Alvis Vilks.
Ja koncepcija gūs atbalstu valdībā un parlaments veiks nepieciešamās izmaiņas likumos, jaunais partiju finansēšanas mehānisms varētu sākt darboties 2010.gada novembrī, pēc 10.Saeimas vēlēšanām. Plānots, ka partijas, kuras iegūs iespēju saņemt arī valsts finansējumu, to varēs izmantot dažādu partijas izdevumu segšanai, proti, apmaksāt tēriņus par priekšvēlēšanu aģitāciju, telpu, sakaru līdzekļu izmantošanu un citām vajadzībām. Lai īstenotu valdības komitejas atbalstīto partiju finansēšanas kārtību, nākamajos trijos gados valsts budžetā būtu jārod aptuveni pusotrs miljons latu: 2009.gadā nepieciešami 595 tūkstoši latu, 2010.gadā — 371,6 tūkstoši latu, 2011.gadā — 671,7 tūkstoši latu. Šajā summā ierēķināts gan nepieciešamais valsts budžeta finansējums partiju izdevumu segšanai (ap 427 tūkstošiem latu gadā), gan KNAB izdevumi jaunu štata vietu izveidošanai, piemēram, lai kontrolētu finansējuma izlietojumu, partiju informēšanai utt. 2010.gada nogali kā par piemērotāko jauna partiju finansēšanas mehānisma ieviešanai min arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) — ja to attiecinātu vēl uz 9.Saeimu tai būtu jālemj pašai par sevi, arī nākamā gada valsts budžetā nav paredzēts papildu finansējums šim mērķim, saka premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. Taču uz jautājumu, vai 2010.gadā valsts varēs atļauties uz saviem pleciem turēt arī partiju finansēšanu, E.Vaikulis atbild, ka nevajadzētu tik skeptiski vērtēt Latvijas attīstības tempus, turklāt "runa nav par lielām summām, bet par principu".
Latvijas vadošo politisko partiju pārstāvji Dienai jau norādījuši, ka šo principu atbalsta. Arī opozīcijas partijas Jaunais laiks domes priekšsēdis Artis Kampars atzīst, ka konceptuāli piekrīt valsts budžeta finansējumam politiskajām partijām, bet iebilst pret to, ka koncepcijā kā viens no iespējamajiem naudas izlietojuma veidiem minēta arī priekšvēlēšanu aģitācija. Viņaprāt, tās finansēšana no valsts budžeta ir komplekss jautājums, kas būtu risināms, kad tiks iedzīvināta jaunā sistēma, no valsts budžeta finansējot tikai partiju ikdienas izdevumus.