Mums bija cieši kontakti arī Eiropas Tautas partiju grupā, jo Eiropas Nāciju grupa, kurā biju, bija šķobīga un var izjukt. Itāļi, kas veido diezgan lielu daļu no nāciju grupas fiziskā sastāva, skatās uz pievienošanos Tautas partijas grupai. Īri skatās liberāļu virzienā, jo viņiem nepatīk britu konservatīvo spiediens, kas cenšas saistīties ar Kačinska partiju Likums un taisnība. Es gribu palikt uzticīgs tām vērtībām, kas bija nāciju grupas pamatā un tas ir - nacionālā valsts ir ES pamats. ES jābalstās uz nacionālām valstīm, nevis tai jākļūst par nacionālo valstu vilcēju, tai nav jāvirzās federālā virzienā._Libertas _parādās kā veidojums, kas šo principu liek kā centrālo. Šī politiskā strāvojuma aizsācējs Deklāns Geinlijs organizēja referendumā Īrijā «nē» nometni Lisabonas līgumam. Tā ir nacionālās valsts, mazas valsts tiesību respektēšana ES, sabiedrības attāluma saīsināšana, politiķu atbildības stiprināšana lēmumu pieņemšanas procesā.**Ir cilvēki, kas skatās aizdomīgi uz Geinliju, jo viņš izgāza referendumu Īrijā, liekot iesaldēt Lisabonas līgumu, īru mediji ir pētījuši viņa neskaidro ienākumu izcelsmi.**Es neesmu viņu tik pamatīgi iepazinis. Taču tā varētu būt Eiropas oligarhijas, to oligarhu, kas šobrīd ir pie varas, pretošanās kaut kam jaunam. Pret visiem politiskiem spēkiem, kas parādās no jauna. Es neesmu pētījis viņa līdzekļu apjomus. Nekādu tiešu pierādījumu, ka viņš būtu ko pārkāpis, nav.**Vai jūs vērsāties pie _Libertas_?**Mani meklēja. Tie bija franču deputāti no Tautas partijas, zināja, ka es esmu aizgājis no partijas un nāciju grupai ir nenoteikta nākotne.**Kāpēc nolēmāt apvienoties ar Latvijas mazajām partijām?**Arī te iniciatīva nebija manā pusē. Mani jau pusgadu uz priekšu bija uzrunājušas vismaz kādas piecas tās, ko jūs saucat par mazajām partijām. Taču pēc reģistrēto biedru skaita tās ir lielākas nekā Tautas partija. Tās ir partijas, kas nav bijušas ietekmīgās pozīcijās. Cilvēki, kas ir gatavi, ieinteresēti un dedzīgi. Pirmais mani uzrunāja Lauska kungs (Sociālā taisnīguma partija). Mūsu ziedotāji ir parastais vidējais bizness, aiz mums nav neviena oligarha.**Vai _Libertas _vēlas būt visas Eiropas partija?**_Libertas _ir visas Eiropas kustība, tā nav partija. Geinlijs nav man nekāds priekšnieks, viņš man nevar dot nekādus rīkojumus. Ir kopīgā ideja, nacionālā valsts kā centrs Eiropas Savienībai. Katra nacionālā valsts kā izejas punkts, plaisas pārvarēšana starp Eiropas politiķiem un sabiedrību, kas kļūst dramatiski plaša, lai Eiropa saglabātu ilgtspējīgu attīstību nākotnē. Katrā valstī raksta savu programmu. Tā ir doma vēlāk veidot EP politisko grupu. Ja sabiedrība to ņems pretī un mēs atradīsim saskarsmes punktus, es neizslēdzu, ka nākotnē varētu būt ciešāka koordinācijas forma. Tomēr lai nebūtu centra diktāta. Es nesagaidu, ka tā pāraugs partijā.**Kas ir trīs svarīgākie darbi, kurus esat paveicis kā EP deputāts?**Es biju ziņotājs par enerģētikas tīkliem savā komitejā, pirmais oficiālais dokuments bija manai komitejai par enerģētikas tīklu savietošanu. Protams, vēlāk tas izšķīda kopīgā balsojumā. Otrs būs tas, ko es darīju ar pakalpojumu direktīvu. Es biju iekšējā tirgus komitejā, piedalījos tūkstošiem balsojumos par šo direktīvu. Kādu gadu biju opozīcijā Latvijas valsts oficiālajam viedoklim, biju par liberālu pakalpojumu tirgu. Līdz ar to pakalpojumu sektors ir tas, kas ir konkurētspējīgs. Rīkoju pasākumu Rīgā, uz kuru ieradās iekšējā tirgus komisārs Čārlzs Makrīvijs. Trešais, es gatavoju dokumentu par ES kopējās statistikas pilnveidošanas principiem. Es darbojos, lai mazajam un vidējam biznesam būtu noņemts slogs statistikas sagatavošanā.****Es liktu to, ko esmu darījis enerģētikas jomā. Daudz esmu piedalījies Eiropas Enerģijas fonda diskusijās. To nenosaka neviena politiskā grupa, bet intelektuālais pienesums un brīvā iniciatīva. Enerģētikas politikā zinošie politiķi, lielākie pasaules enerģētikas uzņēmumi – šajā diskusiju klubā es spēju sevi parādīt, lai būtu viens no septiņiem direktoru padomes locekļiem. Izmantoju formu diskusijām par to, ko Baltijai nozīmē enerģētikas izolētība. Šie jautājumi šobrīd tur nevienam nav sveši.**Vai jums ir skaidrs, ko konkrēti vēlaties panākt, ka atkal tiksiet ievēlēts EP?**Tā ir enerģētikas joma, pie kuras turpināšu strādāt. Tā būtu noteikti arī konkurences joma, kur Latvijai visās vietās jādara daudz, lai uzlabotu regulējošu vidi. Tai skaitā tas skar arī lauksaimniecības nevienlīdzīgo finansējumu. Trešais lauks ir saskare ar Latvijas informācijas devējiem. Tas ir dramatisks stāsts, informācijas apmaiņa ir ļoti smagnēja, novēlota. Vēl aizvien tā dēvētajās _koreperu _jeb darba grupās neierodas ar pozīcijām. Mēs nesākam ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu tajā brīdi, kad tas ir visvieglāk izdarāms. ****Mūsu pieņemtie lēmumi brīžiem ir kliedzošā pretrunā ar to, ko pieņem Briselē. Mums tiek kvotēts vējš, kas netiek kvotēts nekur Eiropā. Vienkārši cenu līmeņi šobrīd jau ir konkurējoši, naftas cenai pārsniedzot 100 dolāru par barelu, vēja enerģija kļūst konkurētspējīga ar gāzes enerģiju elektrības jomā. Tas nozīmē, ka subsīdiju līmenis nav vajadzīgs tik dramatiski liels, lai vēja sektors būtu komerciāli izdevīgs, it īpaši, ja iet jūrā iekšā, ko mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši sen jau dara, bet Latvijā laikam nevar atrast veidu, kā savienot speciālas intereses ar to, kas mums ir milzu resurss. Tas ir biogāzes uzskatāmais piemērs.**Jūs savā programmā solāt mazināt Eiropas birokrātiju un labumus, ko tā bauda. Tai skaitā panākt, ka ir viena EP mītne. Cik tas ir reāli?**Ja EP grib, tas to var izdarīt. Uzstādījums ir vienkāršs – vai nu Strasbūra vai Brisele. Ja _Libertas _iegūst pietiekamu ietekmi parlamentā, tad uzstādījums ir tāds, ka parlaments apstiprina savu darba kārtību un sēžu norises vietas pats, neviens no ārpuses ietekmēt to nevar. Parlaments pasaka, ka visas sēdes notiks Briselē, un punkts. Vai, teiksim, visas sēdes notiks Strasbūrā un punkts, tad padomei un visām citām institūcijām nav nekādu tiesību pateikt, ka jums ir jābraukā. Tā ir viena no Eiropas atsvešināšanas formām pretēji tam, ko Strasbūra sākumā gribēja simbolizēt – izlīgumu, vienotību, izpratni. Tagad tas ir šķeļošs jautājums, un tie, kas nedzīvo tuvumā, visi ir neapmierināti. Tas sabiedrību atsvešina.**Kuras ekstravagances vēl jālikvidē?**Diezgan daudz pozīciju ir jālikvidē, ir kaut kādas 50 aģentūras, kam apstiprinām budžetus, kas sākas ar 10 miljoniem un kuriem nav pat paredzētas atskaites. Ir bijuši nepamatoti, milzīgi pārtēriņi. Telpu apjomi – arī tas ir diskutējams jautājums. Bieži tiek runāts par deputātu atalgojumiem. Tie labumi, ko kopumā saņem deviņi Latvijas deputāti, nebūs tik daudz, cik saņem viens Eiropas komisārs. Komisijas īpašā situācija, ka komisāri tiek iecelti un būtībā nevienam īsti nav atbildīgi, izņemot EK prezidentu, kurš atkal ir atbildīgs tai kombinācijai, kura viņu ir iecēlusi. Tas padara viņu darbošanos ļoti specifisku. Tas, ka tās institūcijas aizvien vairāk dzīvo pašas dzīvi. ES bez sabiedrības ieinteresētības un atbalsta zaudēs ilgtermiņa stabilitāti.**Jūs esat pret Lisabonas līgumu?**Es neesmu atbalstošs Lisabonas līgumam, bažījoties par to, ka Lisabonas līgums varētu vēl vairāk attālināt sabiedrību. Tā būs tālāka centralizācija. Pēc balsu sadalījuma principa mazās valstis neko nezaudē, nacionālajiem parlamentiem tiek dota iespēja vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.Tomēr atsvešinātība vēl vairāk palielināsies. Tas, ka Eiropas prezidents un ārlietu ministri tiks atrasti, sarunāti zooparkā, nenesīs Eiropai nekādu pozitīvu signālu. Tas nebūs Eiropas iedzīvotājiem patīkami, ka viņi pēkšņi uzzinās, ka, lūk, tagad ir iecelts prezidents, kuru viņi nevar atsaukt un nekā nevar ietekmēt viņa darbību. Eiropas struktūrai ir dramatiski jāmainās.**** ***Kā partijas programma atbilst svarīgākajiem jautājumiem, kas būs EP nākamo gadu darba kārtībā Dace Akule, _Providus _Eiropas politikas pētniece:
Programmas vērtējums - *
Programma izceļas ar tēlainām frāzēm un solījumiem jautājumos, kuros
nav skaidras EP lomas vai arī problēmas risinājums daudz straujākos
tempos būtu panākams, iespaidojot nacionālo politiku. Piemēram, partija
sola, ka uzlabos ES iespēju izmantošanu Latvijā, uzlabojot dialogu
starp valdību un nevalstisko sektoru, pilnveidos Latvijas un ES
politiku koordināciju, kā arī izskaudīs "politiskās atkarības un
korupcijas motivēto enerģijas projektu ievazāšanu Latvijā". Salīdzinoši
neliela uzmanība tiek veltīta jautājumiem, kas patiešām būs EP
uzmanības lokā.
Andris Gobiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents:
Programmas vērtējums - ***
Programma ar liberālu ekonomiskās programmas uzstādījumu un
konservatīvi populistisku vērtību sistēmu. Izvērsta enerģētikas sadaļa
un iepriecinošs uzstādījums par lielāku caurspīdīgumu ES, kā arī par
sadarbību ar dažādiem nacionālā un reģionālā līmeņa spēlētājiem.
Balansēšana starp loģiskiem uzstādījumiem un mātespartijas,
populistiskā īru miljonāra un Lisabonas līguma pretinieka saukļiem rod
dažādas neskaidrības par gaidāmo politiku. Grūti iedomāties Latvijas
pārstāvju saderību ar raibo populistu virkni citās ES valstīs.
Ainārs Dimants, B/A Turība asociētais profesors:
Programmas vērtējums - **
Šķietami labu nodomu programma ar visai miglaini iezīmētiem risinājumiem, "lai Eiropas Savienība un Latvija atgrieztos politiskās demokrātijas un brīvās iniciatīvas ekonomikas apstākļos". Nekļūst saprotams, kas ir domāts ar "atgriešanos" — kādi laiki būtu jāatgriež? Taču uz eiroskeptisko atbildi norāda neieņemtā nostāja par kopējās ārpolitikas un enerģētikas politikas veidošanu un eiro ieviešanu Latvijā. Labi, ka: "Rosināsim ES kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņas, novēršot nevienlīdzīgo subsīdiju sadali jauno un veco dalībvalstu lauksaimniekiem un konkurences nosacījumu izkropļojumus.