Turpmāk Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) varēs noklausīties drošības iestāžu vadītāju ziņojumus, pieprasīt iepazīties ar šo iestāžu dokumentiem un pārbaudīt mobilo telefonu sakaru kontroles atbilstību, taču ne pašas sarunas. Kā atzīst grozījumus izstrādājušās darba grupas vadītājs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, lielākās diskusijas raisījis punkts, kas ļauj prokuratūrai veikt drošības iestāžu darbības pārbaudi par konkrētiem jautājumiem. Šo punktu par strīdīgāko jaunajos grozījumos uzskata arī L.Mūrniece. "Šis ir juridiski nepareizi. Parlamentam nav tiesību neko uzdot Ģenerālprokuratūrai," uzsver NDK deputāte, kura sekojusi drošības likumu labojumu gaitai. M.Lazdovskis noraida pretrunas, jo tagad NDK būs tiesības vērsties prokuratūrā. Drošības iestāžu pārstāvji uzskatot, ka šis punkts ļaus tikai speciālistiem, ne pašiem deputātiem veikt papildu pārbaudes, ja tādas būs nepieciešamas. Ne Ģenerālprokuratūrai, ne Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kas piedalījās šos grozījumu izstrādē, nopietnu iebilžu nav. "Mums nav iebildumu pret šiem labojumiem," sacīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Dzintra Vītoliņa. Tikmēr SAB priekšnieka vietnieks Uldis Dzenītis uzsver, ka ir "panākts maksimāli iespējamais" gan parlamentārās uzraudzības, gan drošības dienestu rīcībā esošās informācijas aizsardzības jomā. Valsts drošības iestāžu likumā paredzēts noteikt gadījumus, kad parlamentārās kontroles ietvaros pieprasāmo informāciju var atteikt. Ziņas netiks sniegtas, ja tās var atklāt informācijas avotus. Jaunie grozījumi arī paredz, ka drošības iestādes vadītājs var nolemt nesniegt parlamentārās kontroles ietvaros pieprasīto informāciju par plānotiem vai notiekošiem operatīvās darbības pasākumiem, norādot atteikuma pamatojumu. Tāpat ir nolemts izveidot Valsts drošības iestāžu koordinācijas padomi, kurā būs premjers, ārlietu, iekšlietu, aizsardzības un tieslietu ministri. Viņiem būs tiesības noteikt drošības iestāžu prioritātes iepazīties ar to darbības atskaitēm. Savulaik neformāli šāda padome jau darbojusies, piemēram, tā dēvēto krievu skolu nemieru laikā. Šī padome varētu sanākt krīzes situācijās. Šos grozījumus jāizskata valdībai un parlamentam, tādēļ nav zināms, kad tiks pielikts punkts drošības likumu uzlabošanai.
Mūrniece: drošības likumu grozījumos nav būtisku uzlabojumu
Nekādu lielu apdraudējumu, taču nav arī būtisku uzlabojumu. Tā Saeimas deputāte Linda Mūrniece (JL) vērtē ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē izskatāmos grozījumus savulaik politisku satricinājumu radījušajos drošības likumos. Jaunie, vairāk nekā gadu tapušie grozījumi nosaka deputātu tiesības veikt kontroli pār drošības iestādēm, kā arī paredz izveidot jaunu to koordinācijas padomi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.