Šajā laikā Saule jeb Saules centrs šķērso debess ekvatoru un pāriet no debess dienvidu uz debess ziemeļu puslodi. Zemes ziemeļu puslodē dienas kļūst arvien garākas, proti, iestājas pavasaris, bet Zemes dienvidu puslodē dienas kļūst arvien īsākas un iestājas rudens.
Katru gadu astronomiskā pavasara iestāšanās laiks nedaudz atšķiras laika skaitīšanas sistēmas dēļ.
Tautas ticējumos teikts: kāds vējš pūš, pavasarim iestājoties, tāds pūš visu vasaru. Tāpat ticējumos teikts, ka agrs pavasaris nesola labu vasaru un, ja pavasarī sniegs ātri nokūst, tad vasarā būs plūdi.
Meteoroloģiskais pavasaris sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā stabili paaugstinās virs nulles atzīmes. Kā aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa, pirmo reizi šopavasar Latvijas rietumu un centrālajos rajonos diennakts gaisa temperatūra virs nulles pakāpās 5.martā, bet nākamajā dienā diennakts vidējā gaisa temperatūra atkal noslīdēja zem nulles.
Otro reizi diennakts vidējā gaisa temperatūra virs nulles Latvijas rietumu un centrālajos rajonos pakāpās 8.martā, bet 13.martā un 14.martā jau visā Latvijā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs nulle grādiem, taču pēc tam atkal gaisa temperatūra pazeminājās.
Kā norādīja Krūmiņa, pavasaris Latvijā šogad nāk lēnām un ļoti pakāpeniski. Tuvākajās nedēļās stabils siltums, kad sals pavisam atkāpsies, netiek prognozēts.
Savukārt Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills norādīja, ka interesenti ar gadalaiku sākumu tuvākajiem gadiem var iepazīties vietnē "http://www.saulespulkstenis.lv/gadalaiku-sakumi", kur gadalaiku sākšanās datums un laiks norādīts līdz pat 2020.gadam.
Šogad vasara sāksies 21.jūnijā plkst.20.16, rudens sāksies 23.septembrī plkst.12.05, bet ziema sāksies 22.decembrī plkst.7.30.