Narkomānus varētu ārstēt pret pašu gribu

Kārtējais postpadomju murgs! Bija jau bija piespiedu ārstēšana arī padomju laikā, vai tādēļ kļuva mazāk alkoholiķu? Un kurš ir izdarījis vispārēju analīzi, kāds no tā ir ekonomiskais efekts, kā tas kopā rīmējas ar cilvēktiesībām, cik papildus resursu vajadzīgs, lai atvērtu šādas slēgta tipa iestādes utt., utt.? Pārsteidz tas, ka ar šādu iniciatīvu nāk klajā Veselības ministrija, kaut gan mediķi visu laiku deklarē, ka tā ir medicīniska problēma, nevis administratīva, resp., atkarības ir kvalificējamas kā slimības, bet ārstēt pacientu var ar viņa piekrišanu, vai ne tā? Man tādēļ rodas šaubas par cienītās Stirnas kdzes kompetenci. Liekas, ka vēlamies atkal iekrist otrā grāvī. Un beigās- vai tiešām mēs domājam, ka kaut kādā tālā nākotnē mēs ar administratīvām metodēm panāksim to, ka nebūs narkomānu, smēķētāju, alkoholiķu vispār, ka mēs būsim tāda ideāla, "nolaizīta", pareiza sabiedrība? Jūs tam ticat?

Es zinu ārstēšanas metodi ar 100% izārstēšanas garantiju - eitanāzija

Galīgs absurds - piespiedu kārtā nevienu izārstēt nevar, var uz laiku izolēt, tad tā arī jāsaka.

Princips ir: pirmkārt valsts rūpējas par tiem, kas ir sabiedriski bīstami (šai gadījumā noziedzība, AIDS, C hepatīts, tuberkuloze utt.), pēc tam par tiem, kas apdraud sevi un citādi nenāks ārstēties, tad par tiem, kam nav naudas un visbeidzot par tiem, kam kaut kāda nauda ir un kas savu slimību nav izvēlējušies....

Narkotikām viņiem nauda ir, bet ārstēsim par mūsu nodokļu naudu! Un vēl uztraucamies, vai tik būsim pietiekami maigi, kur nu roku dzelžos, nē, nē... Arī šļircītes mēs viņiem apmaksājam, lūdzu, lūdzu- ņemiet tik un durieties, šitās ir tīras...

Šitos vajadzētu ne vien piespiedu ārstēt bet arī iesaistīt piespiedu darbā, lai nopelnītu savu ārstēšanu.

Viedi vārdi Jums padevušies. Nav ticams, ka mūsdienās kāds nezin par briesmām kas slēpjas kaitīgajos paradumos. Bet, ja tā tad bērniem jau agrāk tas jādara zināms. Protams ļoti grūti bērnu pārliecināt par smēķēšanas kaitīgumu ar cigareti zobos, jo bērns, parasti arī pieauguši, neaptver, ka teiktā jēka nev atkarīga no teicēja. Var smēķēt un apliecināt, ka tas ir slikti. Parasti gan reti kurš to spēj.

Nesaprotu gan... Ja kādu ir piemeklējusi slimība, viņam pašam jāgādā naudiņa, lai izārstētos. Turpretī šie "nabadziņi" , kuri ir savas izlaidības varā, ja to sauc par saslimšanu, tad tā ir PAŠU GRIBĒTA saslimšana, tos mēs lolojam un auklējam par nodokļu maksātāju naudu?!

Runa nav tikai par kārtību, bet arī par neārstējamām un slikti ārstējamā slimībām un noziegumiem.

Sen jau vajadzēja. Vismaz nepilngadīgos. Turklāt viņus arī, ja atkarība ir iestājusies no cigaretēm un alkohola. Vienkārši tāpēc, ka sīkie vienkārši nesaprot ka var dzīvot skaidrā.

Palaid tikai ārstus pie varas un no holokausta neizbēgt. Psihiatra spējai pieņemt valstiskus lēmumus labs piemērs ir Bosnija, kuras serbu līderis Radovans Karadžičs bija psihiatrs. Nebūtu jau slikti arī citus nenormālos kārtības traucētājus psihiatriski 'paārstēt' - visādus ar pastāvošo valdību neapmierinātos klaigātājus un tamlīdzīgus tipus.

Nevajadzētu lietot terminu "ārstēt". Esmu pieredzējis, kad recidīva gadījumā "slimnieks"atsaucas uz slikto ārstu un ārstēšanu, viņš, lūk ir slimiņš, nevis egoistisks smerdelis. Katra, tā saucamā , atkarība pamatā tomēr ir individa brīvas gribas produkts. Smieklīgi ir slavēt , kaitīgo netikumu atmetušo, ka, redz kāds malacis, kā labi turies. Ja jāturas, tad tev graša cena, ja negribi, cita lieta, bet nedarīt to ko grib, šiem komleksainajiem cilvēkiem ir tik pazemojoši, ka pie pirmās izdevības tie atsāk. Smēķēšanas atmešanai varu ieteikt lielisku padomu godīgajiem. Apsoliet to izdarīt kādam mīļam, tuvam cilvēkam, kam būs kauns acīs skatīties, ja nepildīsiet solījumu, vislabāk bērnam, man izdevās. Narkomāniem un alkoholiķiem šis padoms mazāk līdzēs, jo tiem parasti ir problēmas ar sirdsapziņu.