Gata līdzšinējie pienākumi nu sadalīti starp tirdzniecības aģentiem, un viņa darbavieta kļuvusi lieka. Neskatoties uz to, vai scenāriju veidojis optimists, reālists vai pesimists, jebkuras prognozes Latvijai tuvākā gada laikā paredz krasu bezdarba līmeņa kāpumu, kur papildu privātā sektora ekonomisko apstākļu upuriem pievienosies arī uz divu roku pirkstiem saskaitāmi procenti valsts pārvaldē strādājošo. Arī Labklājības ministrija (LM) apliecina bažas par to, vai Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) neveidosies rindas un kā ar spriedzi tiks galā sociālais budžets.
Īsāki, mazāki pabalsti
Pagaidām Miežānu ģimene apmetusies īrētā vienistabas dzīvoklī Valdlaučos un iztiek ar ietaupījumiem, brīdi pa brīdim neatraidot vecāku palīdzīgo roku. Nupat uz pieraksta vietu saņemta vēstule par aprēķināto pabalstu. Gatis pats to vēl nav redzējis, taču radi stāstījuši, ka nauda piešķirta 50% apmērā no algas. "Kad skatījos internetā, likās — tur rakstīts, ka vairāk," viņš domīgi noteic. Jāatzīst, ka līdz ar gada sākumu bezdarbnieka pabalsta saņemšana un apjomi patiešām mainīti un jau kopš janvāra tos piešķir atkarībā no darba stāža, kas Gata gadījumā pirmos divus bezdarba mēnešus patiešām nozīmē pusi no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet otros divus — 75% no pabalsta apjoma.
"Tā jau dzīvojam pa vecam, tikai ar mazu bērnu ir grūti, ja mašīnas nav," atzīst Gatis. Savu auto viņš pārdevis, kad piešķirta darba mašīna, un nu vairs nav ne viena, ne otra. Aprodot ar jauno lomu, kurā viņš nonācis pirmoreiz dzīvē, Gatis seko visām instrukcijām, kādas oficiālajiem bezdarbniekiem paredz NVA. Septembra vidū bijis uz paredzēto konsultāciju, kur viņam gan pateikts, ka konsultants nav ieradies un viņš tikšot laipni gaidīts pēc mēneša. "Uz aģentūru darba meklējumos nepaļaujos. Pagaidām meklēju ar paziņu palīdzību, lai gan līdz šim visi apzvanītie saka, ka būvniecībā klusums," stāsta Gatis. Šogad notikušās izmaiņas darbaspēka pieprasījumā apstiprina arī NVA pārstāvis Jānis Purvītis: "Gada sākumā vispieprasītākais darbaspēks bija celtniecībā un transportā, bet šobrīd tas ir mazinājies." Patlaban starp pieprasītākajiem ir atslēdznieki un metinātāji un kā aktīvākā nozare minama kuģu būvniecība un remonts. Pēdējā laikā pieaudzis pieprasījums arī pēc profesionāļiem farmācijas jomā.
Stress budžetam
Pagājušajā nedēļā izteikto Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra prognozi, ka bezdarbs Latvijā uzlēks līdz 10% jau nākamgad, Dienai apstiprina arī Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Tikmēr valsts sektors ir optimistiskāks. Finanšu ministrija (FM) gatavojas 7,5—8% bezdarbam, un LM ir līdzīgos uzskatos. "Sociālais budžets ir liels, tomēr šāds bezdarba pieaugums tam radīs spriedzi. Prognozes par sociālajām apdrošināšanas iemaksām nepiepildās, bezdarbnieku skaits augs, turklāt strādājošo algas pēdējos gados ir pamatīgi augušas, kas nozīmē, ka augs arī izmaksājamo pabalstu apjoms," saka LM Darba departamenta direktora vietnieks Imants Lipskis. Aizpērn bezdarbnieku pabalstos izmaksāti 32,8 miljoni latu, pērn — 43,3 miljoni. "Šī ir ievērojama progresija," vērtē I.Lipskis.
Pēc FM aplēsēm, plānotais valsts sektorā atlaisto skaits bezdarba līmeni varētu celt par 0,3—0,5%. Toties, kā uzsver I.Lipskis, gan šie topošie NVA klienti, gan tie, kurus bezdarbnieku rindām vēl pievienos optimizācija uzņēmumos, padarīs vidējo bezdarbnieku daudz prasīgāku un izglītotāku, kas attiecīgi nozīmēs lielāku slodzi NVA. Šogad vidēji ik mēnesi "caur NVA izgājuši" 105 tūkstoši cilvēku, kamēr pēc nākamā gada prognozēm vajadzība būs ap 160 tūkstošiem cilvēku. "Mēs noteikti negribam, lai NVA parādītos tāds fenomens kā dzīvās rindas," saka I.Lipskis, vienlaikus nenoliedzot, ka jau patlaban aģentūrā uz dažāda veida mācībām cilvēkiem jāstāv rindā. Zināmā mērā nākamgad glābiņu sola 5,7 miljonus latu lielais ES struktūrfondu finansējums darba meklētāju mācībām šā gada 0,75 miljonu vietā. Ja valdība lems par ierēdņu skaita samazināšanu NVA, aģentūra cer arī, ka to varēs kompensēt ar attīstītiem e–pakalpojumiem.
Tunelis garš, gaisma ir
"Ekonomikā nekad nav viscaur sliktu vai viscaur labu ziņu. Tunelis ir garš, tomēr tā galā ir redzama gaisma," tuvākā gada perspektīvas komentē P.Strautiņš, norādot, ka augošs bezdarbs ļauj attīstīties tiem uzņēmumiem, kurus iepriekš bremzēja ambiciozs, taču nepietiekami kvalificēts darbaspēks. "Jā, sociālajam budžetam tas būs stress, ieņēmumi saruks, un izdevumi augs. Tomēr, no uzņēmumu viedokļa skatoties, — nākamie būs gadi, kad pieaugs eksporta sektora īpatsvars," uzskata P.Strautiņš. Veiksmīgs fokuss uz eksportu par labu nāktu arī bezdarba mazināšanai. Kā norāda pārtikas nozares pārstāve Laura Krastiņa, zivju pārstrādes sektorā patlaban ir vairāki uzņēmumi, kas gatavi ieviest darbu nakts maiņā. "Tātad pie labvēlīgiem apstākļiem un atbalstošas valsts politikas pārtikas pārstrādei pat ir potenciāls palielināt darbinieku skaitu."