Ne reliģiju kari

Ak tad Zanders ir (vai vismaz bija) pareizticīgo pops? Tad man kļūst skaidrs, kāpēc šis bija agrāk tādu pamatīgu bārdu uzaudzējis. :)

Īsāk sakot, Taleban karo savā zemē. Svēta lieta. Daudzi citē 'briesmīgas' vietas Korānā (ērti kaut ko izlaižot). Varbūt tad atšķirsim arī līdzvērtīgi barbariskās vietas Bībelē?

Neredzēt tos musulmaņu saspridzināto cilvēku kalnus-tur jabūt galīgi neko nesaprotošam cilvēkam. Acis tomēr jāatver labak ātrāk nekā vēlāk, neko labu Latvijas nākotnei tāds aklums nenesīs...

Liberālisma ideologu mērķis - ielaist islamu (Turciju) Eiropā un tad paskatīties, kas notiek - vai nesāksies konfrontācija ar kristietību, lai pēc tam ierobežotu abas šīs reliģijas - pēc principa skaldi un valdi - lai globālā finanšu kapitālisma režīms ērti turpinātu valdīt pasaulē. Nereliģisku un amorālu sabiedrību ir viegli pārvaldīt, tai nav principu un tā ir neaizsargāta pret negodīgiem ideoloģiskiem piedāvājumiem un propagandu> Jo "ja Dieva nav - viss atļauts" . Ja cilvēks ir vienīgais visu lietu mērs, tad viņš agri vai vēlu nonāk līdz noziegumam, jo pazūd atbildība (nav jau kā priekšā atbildēt par saviem grēkiem) Vai vēl vajadzīgi pierādījumi, ka mēs virzāmies uz rafinēti kontrolētu, politkorektu - nevis brīvdomīgu sabiedrību? Tiek paustas puspatiesība par islāmu, Eiropas tradicionāla reliģija - kristietība - tiek tendenciozi zākāta un gānīta, īstie reliģiskā un etniskās spriedzes iemesli tiek noklusēti! Cilvēkam ir vajadzīga autoritāte, ja nav autoritātes, tad arī esam pie sasistas siles: ministri - blēži, akadēmiķi - skauģi, prezidente - ārzemju specdienestā vai prezidents izvēlēts zoodārzā utt. Autoritātes ir tēvs un māte ģimenē, ja viņiem nav autoritātes, tad ģimene sabrūk un bērni nedzimst vai nonarkojas utt. Taču šo vecāku autoritāti nepārtraukti grauj masu mediji un dažādi pseido- tiesību aizstāvji un masu kultūra, kas cenšas bērnus novirzīt uz šoviem, atkarībām, datorspēlēm, filmu varoņiem, politiķiem, karjeru, praidiem, braukšanu strādāt uz ārzemēm utt. Uz šī masu mediju mākslīgi radītā KRĀSAINĀ fona skolotāju, vecāku un mācītāju centieni aizstāvēt tradicionālās vērtības izskatās smieklīgi, naivi un mazefektīgi. Tādējādi cieš gan ģimene, gan valsts. Bez autoritātēm ir tikai haoss, visatļautības juceklis - brīvdomība bez mērķa atrast patiesību vai vismaz kopēju labumu, bet tikai visu noliegt, nozagt, izmantot, zaimot un izsmiet. Jautājums ir par to, kur mūsdienās atrast patiesas morālās autoritātes, nevis TV realitātes šovu "zvaigznes" un ekonomiskās nodevības bonzas? Pasaules vēsture zina daudzas impērijas, kas sekojot principam - "dari ko vēlies" un "pēc mums kaut ūdens plūdi" - aizgāja bojā ... Laikam kārta – rietumu sabiedrībai!

Iespējams, ka Osama bin Ladens nav nemaz tik traks, kā daudzi domā, jo viņa plāns darbojas perfekti. Katrs viņa nākošais uzbrukums stiprina Islāma pozīcijas pasaulē. Tas varbūt skan dīvaini, bet Osama bin Ladens ir vairāk uzticīgs patiesajam Islāmam, nekā lielākā daļa pasaules musulmaņu. Ja reiz Muhameds pavēlēja musulmaņiem karot Dieva vārdā un pats rādīja piemēru nogalinot vīriešus, sievietes un bērnus pat par niecīgu pretošanos, ko tad lai uzticīgs musulmanis darītu? Ko lai dara patiess musulmanis? Dzīvot mierā ar neticīgajiem (infidel), vai tomēr sekot Muhameda piemēram un tos nogalināt vēl miegā esot? Es (kā lielākā daļa cilvēku) esmu gaužām priecīgs, ka lielākā daļa musulmaņu grib dzīvot mierā ar saviem līdzcilvēkiem. Tomēr mums ir jābūt godīgiem šī jautājuma sapratnē. Miermīlīgie musulmaņi ir tādi, nevis tāpēc, ka seko Muhameda piemēram, bet tāpēc, ka viņi izvēlas to, kas ir pareizi un dzīvo daudz labākas dzīves nekā pats Muhameds. Patiesībā, ir dīvaini, ka daudzi musulmaņi (pat biežāk nekā kristieši) ar savu mieru, laipnību un pazemību atgādina citu reliģisko līderi, kurš nomira pie krusta par mūsu grēkiem un cēlās augšā no mirušajiem, lai apstiprinātu savu vēsti. Tas bija vīrs, kurš arī skarbi brīdināja: „Sargieties no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt” (Mat 7:15). Un atļaujiet nobeigumā teikt, ka arī mums ir jāatšķir viltus reliģijas, kuras nāk pie mums kliegdamas „miers, miers!”, bet patiesībā ir balstītas uz vardarbību un asins izliešanu.

Pietiekoši dīvaini, bet šī taktika Islāmam ir bijusi neticami veiksmīga. Par spīti asiņainai tūkstošgadei, daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka Muhameds bija maigs, pazemīgs vīrs, kurš nekad nevienam nedarīja pāri un ka Islāms māca savus sekotājus būt mierā ar visiem, kas nav pieteikuši Islāmam karu. Brīdī, kad tāds kā Binladens (Osama bin Laden) noorganizē musulmaņu grupu, lai uzbruktu tūkstošiem nevainīgu cilvēku, katrs, kurš to redz teic, ka viņš taču ir slims, traks terorists un teciņus vien skrien aizstāvēt „patieso” Islāmu. Rezultāts ir vienkārši apburošs. Musulmaņi turpina izdarīt terora aktus Čečenijā, Spānijā, ASV, Anglijā, Izraēlā un neskaitāmās citās valstīs, un tādējādi rada augsni kārtējai „patiesā” Islāma aizstāvībai vairāk un vairāk. Padomājiet par to! Musulmanis uzspridzina autobusu - bet civilizēti ļaudis nevēlas, lai pārējie musulmaņi tiktu šī iemesla dēļ vajāti, un ko viņi dara? Aizstāv Islāmu! Likumdevēji ir sevišķi aktīvi šajā laukā. Likumi, kuri ierobežo brīvu izteiksmi un Islāma kritiku tiek pieņemti pat tādās valstīs, kā ASV un Lielbritānija. Deklarācijas „ka nekādi izteikumi pret Islāmu netiks tolerēti” tiek pieņemtas pat Eiropas valstīs, kuras sevi ir deklarējušas par sekulārām. Austrālija ir viena no tām valstīm , kur mācītāji tiek tiesāti par „nepareizu” Korāna citēšanu! Tas nav vairs būtiski, cik cinisks un vardarbīgs kļūs Islāms, bet tik ilgi, kamēr cilvēki nespēs ieraudzīt, ka abas Islāma sejas ir novietotas uz tās pašas galvas (un abas mierīgu smaidu noskatās, kā tiek izdoti jauni un jauni Islāmu aizsargājoši likumi), Muhameda reliģijas impērija plauks neīstas (divkosīgas) tolerances pasaulē.

Saskaņā ar daudzu musulmaņu viedokli, Islāms karo, bet tikai pašaizsardzības nolūkos. Kuram tad ir taisnība? Šo strīdu var atrisināt tikai skatoties uz Islāma vēsturisko kontekstu. Tā ir taisnība, ka musulmaņi drīkst uzbrukt tikai tad, ja ir tiešs drauds, bet vēsture skaidri norāda, ko tad agrīnie musulmaņi uzskatīja par draudu. Jebkas, kas nebija pilnīga pakļaušanās Islāmam bija tam drauds. Un tādējādi, pret jebko, kas nebija pilnīga pakļaušanas Islāmam, tika vērsta ekstrēma agresija. Pat dzeja un dziesmu vārdi, ja lietoti pret Muhamedu, bija pilnīgi pietiekoši, lai nodrošinātu nāves spriedumu. Šī iemesla dēļ, panti, kuri māca Musulmaņus dzīvot mierā, ir jāskata vēsturiskajā Muhameda dzīves kontekstā. Jo tieši Muhameda dzīve ir tā, kas padara skaidru Muhameda divdomīgo vēsti. Patiesībā šis vēsturiskais konteksts dod arī skaidrību par mūsdienu Islāma aspektiem, kuri savos pamatos ir paņemti no Islāma reliģijas rādītāja dzīves. Vairāk, kā pirms13 gadsimtiem miermīlīgais Muhameds bēg uz Medīnu, nepārtrauktu vajāšanu dēļ. Atstājot pilsētu, Muhameds arī atstāja savu mierīgo dabu aizvien tālāk aiz sevis. Visbeidzot viņš kļuva par varenas armijas vadoni un tikai retais bija pietiekoši drosmīgs, lai nostātos pret Muhamedu. Islāma likums pēkšņi kļuva galvenais. Tam sekoja virkne asiņainu stāstu, lai iebiedētu pretiniekus. Līdzīgs fenomens ir novērojams arī mūsdienās. Kad musulmaņi ir minoritāte (kā tas ir arī Latvijā), to nestā ziņa parasti ir šāda: „dzīvosim mierā viens ar otru, jo Islāms ir tolerances un sapratnes reliģija”. Tajā brīdī, kad Islāms izplatās pār visu valsti, tā vēsts pēkšņi mainās: ”Jebkurš, kas stājas pretim Pravietim ir pelnījis nāvi!”

Tikai tāpēc, ka Islāma dibinātājs bija šizoīda personība, arī pats Islāms ir slims ar šo kaiti. Es negribētu, lai to saprot tieši, literāri, protams. Tas tikai ataino ekscentrisko domāšanas veidu, kāds piemita Muhamedam. Kad Muhameds sāka saņemt savas „atklāsmes”, daudzas Mekas kaimiņos esošās ciltis sāka Muhamedu vajāt un izsmiet. Muhameds bija drauds viņu amorālajam dzīves veidam un bagātības avotam (pagānu dievekļi bija labs bizness), un tāpēc viņš bija jāaptur vai vismaz jāizsmej. Šajā periodā Muhameds dzīvoja pazemīgu, dievbijīgu dzīvi un bija paklausīgs vēstij, kura tika viņam dota - atbalstīt nabagos un būt labam morālam piemēram. Patiesībā viņš šajā periodā bija tāds kā liela daļa mūsdienu ticīgie musulmaņi. Viņš sludināja miera reliģiju. Tad kaut kas notika. Muhameds bēga prom no Mekas uz Medīnu, kur viņa politiskā vara strauji pieauga. Drīz vien viņš ar saviem sekotājiem sāka uzbrukt karavānām, lai uzturētu jaundzimušo reliģiju un neskatoties uz to, ka Muhameda ienaidnieku skaits auga, tas pats notika arī ar viņa sekotājiem. Tas, kas sekoja, ir aprakstāms, kā terors pret katru, kas nepakļāvās Islāmam. Gan vīrieši, gan sievietes tika noslepkavoti par to, ka rakstīja satīrisku dzeju pret Muhamedu, gan par to, ka atļāvās atstāt Islāmu. Viena sieviete tika noslepkavota nakts tumsā par poēmu, kura bija vērsta pret Muhamedu. Pēc šīs slepkavības Muhameds paziņoja, ka "Divas kazas pat viņas dēļ nebadītos". Simtiem jūdu bija noslepkavoti (dekapitēti) pēc tam kad pēc cīņas padevās Muhamedam. Viņu sievas un bērni tika pārdoti verdzībā. Aklam vīram, kurš pēc rakstītā bijis vairāk, kā simts gadus vecs, ar zobenu tika pāršķelta galva par to, ka viņš teica:”ja es varētu redzēt, es Muhameda sejā iemestu pilnu sauju ar smiltīm (putekļiem)”. Kad Muhameds gatavojās nogalināt vīru vārdā Ukba (Uqba), viņš (Uqba) izmisis par savu ģimeni jautāja „Ak, Muhamed, kurš rūpēsies par maniem bērniem?” Muhameda atbilde bija „Elle par viņiem parūpēsies”. (Citas Muhameda slepkavības skatiet rakstā „Muhameda noslepkavotie”) Bez šiem piemēriem ir vēl daudz citu Muhameda piekoptu vardarbības piemēru, bet ar šiem būtu jāpietiek lai izveidotu skaidru priekšstatu par to, kā musulmaņiem ir jārīkojas ar tiem, kuri nepakļaujas islāmam. Vai Islāms bija miera reliģija tiem 600-900 Jūdu vīriešiem un puikām, kuru galvas tika nocirstas un sabērtas grāvjos, pēc tam kad šie paši vīri bija kaujā zaudējuši un padevušies? Vai tā bija miera reliģija dzejniecei, kuru nakts melnumā noslepkavoja savu piecu bērnu priekšā. Vai tā bija miera reliģija visiem tiem, kuri tika nogalināti par runāšanu pret Muhamedu? Nē, tā viņiem nebija miera reliģija. Kad Muhameds visbeidzot bija savācis daudzumu uzticīgu sekotāju, kuri bez ierunām izpildīja Muhameda asiņainās pavēles, Islāms pārstāja būt miera reliģija.

Kāpēc pedofilija ir pēdējā pusgadsimta lielā problēma? Šķiet, ka viens iemesls ir NEZINĀŠANA un NEPAREIZA izpratne par to, kas tas īsti IR, un kāpēc izplatās: Nosaucot pedofiliju TIKAI par slimību vai uzvedības novirzi, it kā tiek attaisnots pedofilijas grēks. Pareizāk sakot tiek noliegta grēka REALITĀTE. Mūsdienās visa liberālā prese aizgūtnēm brēc: "tādu grēku vispār nav - tie ir baznīcu izdomājumi, kas mums traucē dzīvot brīvi un nepiespiesti"; - ir tikai slimības.. BET - vai tiešām? no kurienes tad tās slimības rodas? Nelaime jau tā ka gan pedofilija, gan pederastija ir GAN grēks, GAN slimība. Sākas viss ar PIRMO pamēģināšanu, bet pārvēršas par slimību: nespēju normāli apmierināt dzimumdziņas vai TĀS kontrolēt. Tas pats ir ar alkoholismu: sākas - kā grēks - negausība iedzeršanā, beidzās - kā slimība, nespēja ar to tikt galā. Taču pavedinājumu uz PIRMO PAMĒĢINĀŠANU izraisa prese un masu kultūra, kas seksu padarījusi par cilvēka VIENĪGO reliģiju; Sieviešu ķermenis jau tik daudz tiek rādīts, ka vairs neizraisa nekādu reakciju, - lai uzbudinātos daudzi meklē citus arvien satraucošākus veidus un arī ATROD - diemžēl Pēc tam tā pati liberālā prese sašutumā kliedz: "No kurienes mums pedofili, sieviešu sitēji, sadisti, zoofili??!!" utt. :)) Atbilde: Nu no tās pašas seksuālās un morālās visatļautības, ko pati LIBERĀLĀ prese atbalsta!

Lūk, kādi ir pedofilijas mērogi ārzemēs: Vēl vien ziņa - „Portugāles tiesa pagājušo piektdien pasludināja spriedumu valsts vēsturē garākajā tiesas prāvā, par vainīgiem atzīstot visus septiņus cilvēkus, kuri tika apsūdzēti valsts bērnu nama "Casa Pia" bērnu seksuālā izmantošanā. Tiesas spriedums sešiem vīriešiem un vienai sievietei ir rezultāts gandrīz sešus gadus ilgušam tiesas procesam, kas ir garākais Portugāles vēsturē. Tiesas prāvas gaitā uzklausīti gandrīz 800 liecinieki. Starp notiesātajiem ir bijušais "Casa Pia" darbinieks Karlušs Silvinu, kā arī bijušais Portugāles vēstnieks UNESCO Žorži Ritu un populāru televīzijas raidījumu vadītājs Karlušs Kruzs. Pedofilu mērķi bija visneaizsargātākie bērni - bāreņi un kurlmēmi zēni. Daudzas orģijas esot notikušas vēstnieka Žorži Ritu villā netālu no Lisabonas.” 1) Tātad Rietumos pedofilija ir deviācija, kas izplatās intelektuāļu un liberāļu vidū (UNESCO vēstnieks, žurnālists, TV raidījuma vadītājs) 2) Pedofilija ir saistīta ar homoseksuālismu!. 3) Portugāles noziegumos NAV neviena garīdznieka! Mīts par garīdzniecības īpašo saistību ar pedofiliju ir izdomāts, lai segtu liberālās sabiedrības patiesos pedofilijas apmērus un cēloņus!

Tev draudziņ patīk neredzēt PATIESOS pedofilija cēloņus! Būtu jau pārāk vienkārši, ja pie pedofilijas būtu vainīga Baznīca vai celibāts. Bet Tu taču ļoti labi zini, ka tā nav! Pedofilija nav sākusies baznīcu sienās vai tās ietekmē. Tai ir sena vēsture pirms kristietības. Piemēram, senajā Grieķijā pedofilija sākās homoseksuālisma ietvaros! Arī mūsdienās homoseksuālisms ir viens no pedofilijas iemesliem. To labi apliecina homoseksuālista un pedofila - latvieša Miķelsona gadījums, kas noticis liberālajā homoseksuālistu paradīzē - Nīderlandē! Turklāt mācītāji jau neveido organizētās pedofilijas TĪKLUS - to dara nereliģiozi, ateistiski, liberāli un sekulāri cilvēki no dažādiem sabiedrības slāņiem. Lūk daži piemēri pedofilija PATIESAJIEM apmēriem un cēloņiem: ZIŅA 19. Dec 2010. "Austrijas policija svētdien paziņoja, ka ir sagrāvusi bērnu pornogrāfijas tīklu, kurā darbojās vairāk nekā 100 vīriešu, tai skaitā četri skolotāji un viens bērnudārza darbinieks. Pornogrāfiskie materiāli tika konfiscēti, policijai veicot kratīšanu 107 mājokļos. Policija nonāca tīklam uz pēdām, balstoties uz informāciju, kas saņemta no Luksemburgas. Tīkla dalībnieki ir vecumā no 18 līdz 70 gadiem un no dažādiem sociāliem slāņiem. Viņi tiek turēti aizdomās par pornogrāfisko materiālu lejupielādēšanu no kāda servera Luksemburgā. Daži no viņiem mēģināja noslēpt pēdas, izmantojot interneta kafejnīcu pakalpojumus. Vienam no šiem vīriešiem bija apmēram 20 tūkstoši fotogrāfiju un 300 videofilmu."

Kristietība aicina dalīties bagātajiem ar nabagiem savā bagātībā un līdzcietībā, bet nabagajiem - savā nabadzībā un mīlestībā ar bagātajiem, solidarizējoties citam ar citu un nesavtīgi palīdzot, atalgojumu par nesavtību solot - pēc nāves dzīvē. Tas veido fonu kultūrai, kurā svarīga ir katra individuālā cilvēka cieņa! Atteikšanās no kristietības un tās plānveidīga diskreditācija Rietumu pasaulei var maksāt ļoti dārgi. Acīmredzot tā varētu būt demokrātijas cena. Kristietību izskaužot: 1) vājināsies jau tā plānā morāles kārtiņa, kas sabiedrību pasargā no globāliem satricinājumiem un savstarpējas konfrontācijas, 2) mazināsies cilvēku pretestības spēja liberālisma ideoloģijai, smadzeņu skalošanai, kas notiek ar propagandas, realitātes šovu un reklāmu palīdzību, 3) turpinās padziļināties demogrāfiskā un ekoloģiskā krīze, jo liberālisms māca, ka cilvēkam nav jāapspiež neviena no savām iegiibām - tā atraisot zemākos instinktus un veidojot patērētājsabiedrības mentalitāti. jo sabiedrība šobrīd tiek orientēta vienīgi uz egoistisku dzīves baudīšanu un negausīgu patērēšanu (kristietība turpretī iestājas par askēzi, mērenību un savu pārspīlēto iegribu ierobežošanu, nākotnes un cilvēces solidaritātes vārdā) Bez kristīgās kultūras demokrātija var pārvērsties vai nu patvaļā vai jauna veida finanšu totalitārismā Demokrātija nepastāv pati par sevi - bez kultūras, kurā tā sakņojas (Irākā - lai kā censtos - pilnīgi svešās kultūras kontekstā izrādās, ka demokrātijas vietā sāk valdīt - anarhija) Tas pats ar ētiku. Ētika pastāv un NORMĀLI funkcionē konkrētas reliģijas kontekstā Bez reliģijas - ētika ir tikai labo nodomu protokols, ko visi zina, bet ignorē. ētika EFEKTĪGI darbojas tikai tad, kad bāzēta konkrētā reliģijā. Pat tad, kad sabiedrība kļūst nereliģioza, ētika vēl inerces pēc kādu laiku darbojas Šķiet, ka esam sasnieguši to stadiju, kad šī inerce jau beigusies. Tāpēc ētika vietā valda morālais relatīvisms. Ja katram sava patiesība (kā to sludina liberālisms un postmodernisms), tad arī katram sava ētika - tātad morālā patvaļa. No šejienes - visas parējās problēmas sabiedrībā: sākot ar atkarībām un korupcijām un beidzot ar perversijām..

Pilnībā negribētu tomēr piekrist - jo visas reliģijas NAV VIENĀDAS! Vienādot tās nevar. Tā būtu vienkāršota pieeja, ar kādu diemžēl slimo daudzi ieprekšējie komentētāji - kuri ir pārāk tendenciozi! Labāk paanalizēt objektīvi no malas: Tātad: kāda ir atšķirība starp Muhamedu un Jēzu Kristu; - starp islāmu un kristietību? Kristus NEKAD savas dzīves laikā neņēma rokā ieroci, lai nogalinātu cilvēkus, un NEATĻĀVA to darīt arī saviem sekotājiem, pat savas personas aizstāvībai (Ģetzemanes dārzā viņš mudina Pēteri nolikt zobenu) Turpretī Muhameds - pēc tam kad aizgāja no Mekas - kļuva par Medinas pilsēta vadoni, kurš asiņaini izrēķinājās ar saviem oponentiem un organizēja karavānu laupīšanas un karagājienus. Jā - viņš bija veiksmīgs karavadonis un administrators. Tāpēc islāms VIENMĒR, kamēr vien sekos Muhameda paraugam, būs agresīva reliģijas simbioze ar politiku. Savukārt kristietība, JA VIEN tā sekos savam Pestītājam, var kļūt par miermīlības un kultūras nesēju visai pasaulei. (un tāda ir bijusi vairākos vēstures posmos, piemēram, 1. -3. gs.) taču abās ir atkāpes no šiem paraugiem - kristiešu vidū ir bijusi vardarbība, bet musulmaņu vidū - ARĪ miermīlīgas līdzās pastāvēšanas pieredze. Tomēr to jāskata KONTEKSTĀ ar abu reliģiju dibinātāju DZĪVES PARAUGU UN MĀCĪBU! un tas neliecina par labu Muhamedam..

Problēma ir CITĀ! (ne jau reliģijās) Nedrīkst jaukt etniskās, nacionālas un reliģiskās kopienas!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Katra reliģija pozitīvi iespaido TO sabiedrību, kura ar šādu savu reliģisko pārliecību dzīvo! BET tikko sākas tautu jaukšana - zem liberālās darba spēka pārvietošanās brīvības lozunga - tā sākas problēmas, terora akti un etniskā un reliģiskā spriedze pieaug

Reliģija, bez šaubām ir ļoti svarīgs sabiedrības stabilitātes garants! To labi var redzēt laikmetos un režīmos, kad DAŽAS sabiedības savu tradicionālo reliģiju apkaro - sākas neredzēta vēriena NELAIMES: piemēŗam, ATEISTISKAIS komunistu režīms PSRS, neopagāniskais režīms Vācijā, komunistu ateistiskais režīms Kubā, sarkano khmeru plosīšanās Kambodžā! Arī mūsdienu LIBERĀLĀ un antikristīgā ideoloģija parāda savu kaitīgo ietekmi uz Eiropas sabiedrību - demogrāfiskā krīze, izvirtību pieaugums, morālā krīze, korupcijas skandāli utt.