Tas nozīmē, ka piespiedu kārtā no Latvijas izraidītie ārzemnieki turpmāk ne tikai nedrīkstēs noteiktu laiku atgriezties Latvijā, bet viņiem tiks noteikts liegums arī doties uz citām Šengenas līguma dalībvalstīm. Vienlaikus likumā samazināts maksimālais ieceļošanas aizlieguma termiņš, kurš turpmāk drīkstēs būt līdz trim gadiem līdzšinējo piecu gadu vietā. Tāpat izmaiņas ārzemnieku izraidīšanas kārtībā paredz, ka attiecībā uz nelegāli valstī dzīvojošiem ārzemniekiem priekšroka ir dodama brīvprātīgai atgriešanai, tādēļ izbraukšanas rīkojuma izpildei ārzemniekam turpmāk tiks dots 30 dienu maksimālais termiņš līdzšinējo septiņu dienu vietā. Piespiedu izraidīšana būs izmantojams tikai kā galējs līdzeklis, ja ārzemnieks neatstāj valsti brīvprātīgi vai arī tas nepieciešams valsts drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Izvērtējot katra gadījuma apstākļus, Valsts robežsardzes amatpersonām turpmāk būs iespējas ne tikai aizturēt nelegāli valstī mītošos ārzemniekus, bet atsevišķos gadījumos arī piemērot aizturēšanai alternatīvus līdzekļus, piemēram, noteikt obligātu reģistrēšanos robežsardzē vai ceļošanas dokumenta nodošana. Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, šāda kārtība tiek ieviesta, lai visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būtu kopīgi standarti un procedūras attiecībā uz valstī nelikumīgi dzīvojošo trešo valstu valstpiederīgo atgriešanu, ievērojot tādus starptautiskos tiesību principus kā pienākumu nodrošināt bēgļu aizsardzību un cilvēktiesības.
No Latvijas izraidītajiem būs liegta ieceļošana visā Šengenas zonā
Stājoties spēkā ceturtdien Saeimā pieņemtajām izmaiņām Imigrācijas likumā, piespiedu kārtā no Latvijas izraidītajiem ārzemniekiem turpmāk būs liegta ieceļošanas ne tikai mūsu valstī, bet visā Šengenas zonā. Izmaiņas Imigrācijas likumā paredz, ka, nosakot ārzemniekam ieceļošanas aizliegumu Latvijā, šis aizliegums tiks attiecināts uz visu Šengenas telpu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.