LTV nacionālā pasūtījuma projekts ir saņēmis gan uzslavas par to, ka ir pirmais konceptuālais dokuments, ko LTV ir radījusi, gan skarbu kritiku par tā virspusējību, stratēģiskuma trūkumu, radošo darbinieku neiesaistīšanu tā izstrādē un vājo komunikāciju ar sabiedrību. LTV nacionālo pasūtījumu NRTP grasās apstiprināt šodien.Jāizstrādā no jauna LTV iesniegtā nacionālā pasūtījuma apspriešanā galvenais sāpju bērns ir LTV 1.kanāls, kurā samazināsies oriģinālraidījumu skaits, savukārt LTV 7.kanāla galvenā ievirze arī būs sports un ekranizējumi. "Manuprāt, nacionālais pasūtījums ir jāizstrādā no jauna, definējot precīzu un kardināli citādu izstrādes procedūru," uzskata žurnālists Jānis Domburs, kurš, desmit baļļu skalā vērtējot LTV izstrādāto dokumentu, tam piešķirtu divas. Šādai nostājai ir vairāki iemesli. Pirmkārt, J.Domburs uzsver, ka dokumenta tapšanā bija jāiesaista arī LTV radošie darbinieki, kas netika darīts. To, kuri raidījumi nākamgad paliek un kuri tiek likvidēti, atsevišķu raidījumu veidotāji uzzinājuši pēc informācijas nonākšanas presē, ne no LTV vadības. Nacionālā pasūtījuma projektā nav skaidri noteikts finansiālā nodrošinājuma jautājums, trūkst arī analīzes par LTV esošo vietu un situāciju. Turklāt, kā uzsver J.Domburs, Radio un televīzijas likumā rakstīts — nacionālais pasūtījums tiek izstrādāts, izzinot skatītāju vēlmes, bet par to LTV piedāvātais dokuments neliecinot. To var saistīt ar ekspertu kritiku, ka LTV iesniegtajā dokumentā jūtams empīriska pamatojuma trūkums. LTV gan Dienu informē, ka stratēģijas izstrādē izmantoti pieci pētījumi — NRTP pasūtītie par Latvijas televīziju programmām un ziņām Latvijas televīzijās, kā arī LTV pasūtītie raidījumu Panorāma un Labrīt, Latvija! vērtējumi un bērnu auditorijas izpēte. Sociālantropologs Roberts Ķīlis norāda, ka vislabākais no minētajiem, ko varētu izmantot stratēģijas izstrādē, ir pirmais nosauktais, "diemžēl pašreizējā pieejamā LTV versijā nav ne miņas no šiem pētījumiem". NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins gan uzsver, ka empīriskais pamatojums, viņaprāt, nav svarīgākais jautājums, būtiskāk ir tas, ka "LTV būs kolosālas grūtības ar programmu piepildīšanu". Nelielas korekcijas Sākotnēji LTV izstrādātie nacionālā pasūtījuma projekta pielikumi liecina, ka LTV nākamgad grasās atteikties no vairākiem raidījumiem, piemēram, Valsts pirmās personas, Tāda ir dzīve, Mēs esam, Vakara intervija, Naudas zīmes, Kopā u.c., lai gan skaidrības par jauniem raidījumiem to vietā vēl nav. Tomēr daļa no ekrāniem vismaz gada sākumā varētu nepazust. LTV sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka norāda, ka LTV pirmdien iesniegs projekta papildinājumus, kas būšot "nelielas korekcijas" saskaņā ar skatītāju ieteikumiem, bet sīkāk nepaskaidro. LTV vadība un NRTP, trešdien tiekoties ar LTV darbiniekiem, solījušas, ka nacionālo pasūtījumu vēl tik ātri neapstiprinās un tas tiks apspriests ar darbiniekiem, kā arī pieļāvušas iespēju kādu kultūras raidījumu, visticamāk, Tāda ir dzīve, saglabāt. Pirmais solījums netiks pildīts, jo pasūtījumu visdrīzāk jau apstiprinās. Raidījuma Tāda ir dzīve vadītāja Līga Puriņa stāsta, ka darbinieki uz NRTP devušies runāt, lai atstātu vismaz kādu oriģinālraidījumu vairāk, jo pašreizējais projekts "nozīmē totālu tukšumu". Viņa nenoliedza, ka LTV jāmeklē cits tēmu pasniegšanas veids, bet, mainot programmu, kā piedāvājusi vadība, esot risks pazaudēt arī esošos skatītājus. Lielākās diskusijas līdz šim raisījušās par to, vai LTV neies komerctelevīziju ceļu. Pati LTV solījusi, ka nē, taču portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko norāda, ka plānotais LTV tīkls "izskatās pēc parasta komerctelevīzijas tīkla". Arī NRTP loceklei Dzintrai Gekai neesot pārliecības, ka LTV programma tiks piepildīta ar dziļu saturu. A.Rožukalne norāda, ka LTV programma izskatās primitīvāka un, lai gan pietiekami daudz raidījumu bija "aizkavējušies" LTV programmā, daļa no tiem, kuri neparādās nacionālā pasūtījuma projektā, bijuši gana kvalitatīvi, piemēram, apbalvojumus ieguvušie raidījumi Vakara intervija un Naudas zīmes. "Kultūristi jāatfutbolē" "Nesaprotu, kāpēc sabiedriskā televīzija baidās no sabiedrības," saka D.Petrenko un skaidro, ka LTV nav piekritusi rīkot sabiedrisko apspriešanu par nākamgad plānoto programmu. "Kāpēc neviens nerunā par Latvijas Nacionālās operas nākamā gada plānu?" komentē M.Pučka un norāda, ka LTV plāni nākamā gada gaitā vēl varētu mainīties. Par sabiedrības ignoranci LTV un NRTP vairākkārt jau ir saņēmušas publisku kritiku, taču, kā norāda Dz.Geka, nekas nav mainījies un pagājušajā nedēļā kāda NRTP locekle kultūras jomas pārstāvjus, kuri atklātās vēstulēs pauduši neapmierinātību ar LTV rīcību, pat esot nosaukusi par "kultūristiem, kuri jāatfutbolē no iejaukšanās", kas liecina, ka viņu viedoklis daļā NRTP nav augstu vērtēts. Producentu grupas Hansa Media galvenais redaktors Ilmārs Latkovskis stāsta, ka LTV ir vāja komunikācija arī ar sadarbības partneriem. Par Hansa Media raidījumiem, ko LTV varētu rādīt nākamgad, esot tikai daļēja skaidrība — solīts, ka palikšot raidījums Viss notiek, pēc kritikas par raidījuma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Kopā izņemšanu LTV atkal par to izrādījusi interesi. "Tā komunikācija ir nesaprotama," saka I.Latkovskis un skaidro, ka LTV sniegti projekti, bet "pie sakarīgas runāšanas netiekam". Nesen LTV nobremzēja Eiropas Savienības finansētu projektu — desmit filmu ciklu par Latvijas un Eiropas visjaunāko laiku vēsturi. I.Latkovskis stāsta, ka Hansa Media gribējusi iegūt apliecinājumu, ka tas tiks rādīts, bet, tā kā LTV neesot izrādījusi interesi, "pārgājām uz LNT". "Hansa Media LTV neatsūtīja oficiālu vēstuli," to izskaidro M.Pučka. ***Līdzīgs kultūras kanāls Lietuvā ir maz skatīts Nākamā gada vidū vai otrajā pusē LTV plānojusi testa režīmā sākt jauna kanāla LTV kultūra darbību. Kad tas kļūs par pilnasinīgu kanālu, LTV ģenerāldirektora vietnieks Arnis Kuprišs pateikt nevarēja, bet pieļāva, ka nākamgad tas vēl nenotiks. Uz jauno kanālu ar laiku varētu pārcelties arī atsevišķi LTV 1.kanāla raidījumi. LTV vadība kā piemēru līdzīgai sabiedriskās televīzijas struktūrai ar atsevišķu kultūras kanālu minējusi Lietuvas sabiedrisko televīziju. Mediju eksperte Anda Rožukalne stāsta, ka, lai pārbaudītu, cik veiksmīgs ir šis piemērs, palūgusi TNS Latvia atsūtīt tā reitingu — izrādījies, ka tas ir 0,9% no kopējās auditorijas. "Šis fakts neliecina, ka Lietuvas kanālu veidošanas princips palīdzētu iegūt lielāku auditoriju," saka A.Rožukalne.
NRTP plāno apstiprināt LTV nacionālo pasūtījumu
Plastiskās operācijas vietā ir uzlikta grima kārta. Tā Rīgas Stradiņa universitātes Žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne vērtē Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP) iesniegto Latvijas televīzijas (LTV) nacionālā pasūtījuma projektu. Viņa ir vienās domās ar LTV vadību, NRTP un citiem ekspertiem, ka LTV ir jāmainās, taču nepiekrīt, ka nepilnības LTV sejā var aizkrāsot ar dekoratīvo kosmētiku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.