Taču notikumi Saeimā liecināja par pretējo — konfrontācija starp valdības partijām un opozīciju pastiprinājās vēl vairāk, kas mazina ticību, ka abas puses spēs vienoties par vienu Satversmes grozījumu redakciju un to pieņemt līdz gada beigām, kā vēlēja prezidents. Saeimas Juridiskā komisija trešdien izveidoja apakškomisiju Satversmes grozījumu izstrādei.
Lai izskatītu grozījumus pamatlikumā, sēdē jāpiedalās un par tiem jānobalso divām trešdaļām deputātu. Līdz ar to bez opozīcijas atbalsta ne tikai nav iespējams grozīt Satversmi, bet tie, kas nav apmierināti ar projekta redakciju, var "noraut kvorumu", un to nebūtu iespējams izskatīt. Pēc dažu domām, vienīgi gaidāmās pašvaldību vēlēšanas varētu pasteidzināt deputātus, ja tie nevēlēsies vēl vairāk zaudēt uzticību. Saskaņas centra (SC)frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Dienai izteica šaubas par opozīcijas un koalīcijas spēju vienoties, jo vieni gribēs ierobežot tautas tiesības, bet otri — paplašināt. "Līdz ar to likumprojektam nebūs divu trešdaļu atbalsta," uzskata SC frakcijas vadītājs, pēc kura domām, prezidentam vajadzēja nākt nevis ar idejām, bet ar konkrētu projektu. V.Zatlers sēdē sacīja, ka likumdošana ir Saeimas funkcija, tāpēc Satversmes grozījumi jāizstrādā parlamentā, "nodrošinot kvalitatīvas likumdevēja debates un kopīgu darbu ar tiesību zinātniekiem".
Valsts prezidents iesniedza Saeimā vēstuli, kurā aicināja izstrādāt Satversmes grozījumus, kas dotu tautai tiesības rosināt parlamenta atlaišanu. Viņš jau 3.jūnijā bija ierosinājis veikt grozījumus Satversmē, paredzot Valsts prezidentam patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu, nesaistot tās ar tautas nobalsošanu un iespējamu prezidenta amata zaudēšanu. Toreiz V.Zatlers bija norādījis, ka ir jāsagaida tautas nobalsošanas rezultāti un tikai tad varēs piedāvāt izstrādāt grozījumus par tautas tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu.
Vēstulē Saeimai prezidents norāda — lai nostiprinātu tautas tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu, nepietiek tikai ar deklaratīvu normu, bet jāapraksta arī atlaišanas procedūra, kā arī jaunas Saeimas vēlēšanu rīkošana. Arī jāparedz termiņš, kurā būtu sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas. Lai nodrošinātu politisko stabilitāti, tāpat kā 3.jūnija vēstulē par prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, arī tagad V.Zatlers iesaka noteikt, ka parlamenta atlaišanu nedrīkstētu rosināt agrāk kā sešus mēnešus pēc jaunās Saeimas sanākšanas un vēlāk kā sešus mēnešus pirms Saeimas pilnvaru beigām. V.Zatlers arī aicina paredzēt iespēju Saeimai pašai dot pilnvaras lemt par savu atlaišanu.
"Jums ir lieliska iespēja atjaunot vēlētāju uzticību valsts varai caur ātru, precīzu un saskaņotu darbu. Caur vienotību kopīgam mērķim. Tautai ir nepieciešama Saeima, kura jau šodien sāk strādāt pie Satversmes grozījumiem," sēdē sacīja V.Zatlers. Saeimas Juridiskā komisija drīz pēc tam nolēma izveidot apakškomisiju Satversmes grozījumu izstrādei. Nedēļas laikā tiks apkopoti frakciju viedokļi par to, cik lielā apjomā izmaiņas pamatlikumā būtu veicamas. Grozot Satversmi 2. un 3.lasījumā, vairs nav iespējams izmainīt pantus, kurus Saeima nav atbalstījusi 1.lasījumā. Opozīcija savāca 34 deputātu parakstus, un trešdien tika sasaukta vēl viena sēde, kuras darba kārtībā bija lēmuma projekts par apakškomisijas ieveidošanu, bet tā notika pēc tam, kad Juridiskā komisija tādu jau bija izveidojusi un lēmuma projekts tika noraidīts.
Ārkārtas sēdes sasaukšana bija protests liegtajai iespējai debatēt par Valsts prezidenta uzrunu un tikai pastiprināja abu pušu konfrontāciju. Tās aizmetņi meklējami Valsts prezidenta V.Zatlera lēmumā atteikties no tikšanās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, ko pirms referenduma prezidenta kancelejas pārstāvji bija pieļāvuši. Ja partijām būtu iespēja izrunāties Rīgas pilī, iespējams, opozīcija tā neuzstātu uz debatēm pēc prezidenta uzrunas Saeimā. Tradicionāli pēc valsts amatpersonu un ārvalstu viesu uzrunām, kādas 8.Saeimas laikā bija 30 reižu, bet šajā — 10 reižu, debates nav notikušas, norādīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pavēstīja, ka šī nav tradicionālā valsts svētku uzruna, bet gan darba sēde ar prezidenta piedalīšanos pēc ļoti svarīga notikuma — vairāk nekā 600 000 balsstiesīgo pilsoņu ir aicinājuši Satversmē dot tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Protestējot pret prezidija un frakciju padomes lēmumu neatklāt debates, JL uz sēdi neieradās, prezidenta uzrunu vērojot iekšējā televīzijā. Sabiedrības citai politikai deputāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks sēdē sēdēja ar plakātiem, uz kuriem bija norāde, ka tas ir viņu viedoklis debatēs, kas bija saistīts ar aicinājumu atlaist Saeimu. Sabiedrības citai politikai biedri no rīta pie Saeimas stāvēja ar lielu plakātu "Zatler, neesi trusis — atlaid Saeimu!". Pilsoniskās savienības deputāti neizmantoja iespēju pievērst sev šādi uzmanību, taču uz sēdi bija ieradies arī viens no tās līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kas Dienai sacīja: "Varas partijas nav gatavas atklātam dialogam, bet turpina izmantot augstprātīgas spēka metodes." TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis nesaskatīja koalīcijas vainu pieaugošajā konfrontācijā, uzskatot, ka to provocē opozīcijas partijas, un, kamēr "viņiem nebūs galviņas atkarsušas, tikmēr ar tādiem cilvēkiem nav iespējams runāt".
Sēdē bija arī bijušais prezidents Guntis Ulmanis, kurš izpelnījās lielāku žurnālistu uzmanību un bija viņiem pieejamāks, nekā V.Zatlers. G.Ulmanis esot atnācis tāpēc, ka šis valstij ir svarīgs brīdis, bet, viņaprāt, "Saeimas atlaišana nav vienīgais politiskais instruments, lai risinātu politiskās problēmas". G.Ulmanis pieļāva — tad būtu jānosaka, ka atsauktie Saeimas deputāti nevar kandidēt nākamajās vēlēšanās, jo citādi 60% no viņiem tiktu ievēlēti atkal. Jānis Lagzdiņš (TP) Dienai teica — ja šo Saeimu atlaistu, tad vēlēšanās uzvarētu ne jau Jaunais laiks vai jaunie spēki, kas demonstrē sevi, "bet gan Vaira Vīķe–Freiberga".