Pabriks stāstīja, ka NATO šodien un rīt Briselē diskutēs par šo jautājumu, tāpēc patlaban nav skaidrs, kāda būs NATO loma militārajā darbībā pret Muamara Kadafi režīmu. "Ja NATO lems nodrošināt jūras, ieroču vai kādu citu embargo, Latvija to apspriedīs Ministru kabinetā un parlamentā. Pagaidām neesam saņēmuši NATO lēmumu, tāpēc nevaru pateikt, kā Latvija varētu iesaistīties notikumos Lībijā," sacīja Parbriks, norādot, ka Latvija ir gatava izskatīt nepieciešamību sniegt palīdzību NATO operācijās.
Vaicāts, kad NATO varētu izlemt par iesaistīšanos Lībijas konflikta risināšanā, Pabriks atzina, ka tas varētu būt tuvāko dienu laikā, jo ar lēmumu nevarot kavēties.
Jau ziņots, ka ASV, Francijas un Lielbritānijas armijas naktī uz svētdienu turpināja kara aviācijas uzlidojumus Lībijai, kā arī apšaudīja to ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk", tostarp Kadafi pasludināja, ka viss Vidusjūras reģions uzskatāms par karalauku.
Kopš operācijas sākuma, kad sestdien Francijas kara lidmašīna plkst.18.45 atklāja uguni uz automašīnu, kas esot piederējusi Kadafi spēkiem, Rietumu koalīcijas triecienos Lībijā nogalināti vismaz 48 cilvēki, bet 150 ievainoti, pārsvarā sievietes un bērni, apliecināja Lībijas amatpersona.
Vēl sestdien no ASV karakuģiem un britu zemūdenes izšautas vismaz 110 "Tomahawk" raķetes, sacīja ASV armijas pārstāvis. Kā Pentagonā paskaidroja admirālis Viljams Gortnijs, spārnotās raķetes "krastā trāpījušas vismaz 20 integrētajām pretgaisa aizsardzības sistēmām un citiem pretgaisa aizsardzības objektiem".
Jau svētdien lādiņi trāpīja netālu no Bab al Azizijas, Kadafi Tripoles rezidences. Tam sekoja 40 minūšu ilga Lībijas pretgaisa aizsardzības spēku kanonāde.
Tostarp simtiem Kadafi atbalstītāju pulcējās Bab al Azizijā un Tripoles starptautiskajā lidostā, šādi veidojot dzīvo vairogu šiem objektiem, vēsta valsts televīzija.