Pabriks: nepieciešamo bruņojumu varētu gūt no sabiedrotajiem

"Protams pie patreizējā budžeta ir grūti redzēt nopietnu izaugsmi, bet es domāju, ka varam jau droši pateikt, ka mēs nākamgad uz leju neiesim un atsevišķos momentos, varbūt kaut ko ietaupot, mēs pirmkārt mēģināsim šos līdzekļus novirzīt karavīru labsajūtai," norādīja ministrs.Vienlaikus viņš uzsvēra - ir skaidrs, ka 2011.gadā bruņotie spēki naudas trūkuma dēļ nevarēs veikt nekādu lielus iepirkumus, lai uzlabotu bruņojuma stāvokli. Taču, neskatoties uz to, ministram ir padomā dažas idejas, lai rastu risinājumu šajā jomā, piemēram, sadarbojoties ar sabiedrotajiem.Pagaidām viņš gan atturējās minēt konkrētāk, cik tālu šīs iestrādes attīstītas un kādu bruņojumu Latvija no ārvalstīm varētu saņemt."Tiklīdz parādīsies kaut kāda iespēja sadarbības rezultātā varbūt kaut ko lētāk vai kā citādi iegūt no mūsu partneriem, mēs šo piedāvājumu rūpīgi izskatīsim. Bet tas nav vienkārši," atzina Pabriks."Mums nav nozīmes ņemt kaut ko tādu, kas nav vajadzīgs. Mums nav vajadzīgi metāllūžņi. Līdz ar to ja būs kādas lietas kas mums der, kuras mēs varam apmaksāt, jo pat dāvinājums prasa kaut kādus līdzekļus, apskatīsimies - ja dērēs, ņemsim, ja nederēs, neņemsim. Mums nav tā, ka lūgsimies un jebko esam gatavi savākt. Tas mums nav vajadzīgs," viņš skaidroja.Kopumā vērtējot armijas stāvokli, Pabriks uzsvēra, ka nevar runāt par stagnāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos un attīstība tajos ir vērojama, jo apmācības notiek un dalība starptautiskajās misijās nav pārtraukta. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka armijai nav atvēlēts pienācīgs finansējums, tomēr valsts krīzes apstākļos nav gatava atvēlēt vairāk un karavīriem jāiztiek ar piešķirtajiem līdzekļiem."Skaidrs, ka armija izpilda visos tos uzdevumus, kas viņai ir miera laikā doti, un es domāju - viņa izpilda labi," viņš norādīja, minot piemēru ar bruņoto spēku iesaistīšanos pazudušu cilvēku meklēšanā un atrasto kara laika spridzekļu neitralizēšanu.Ministrs gan arī atzina, ka ir daļa virsnieku, kuru bruņotajos spēkos trūkst, un tā ir problēma. Tomēr tai pat laikā ir pietiekami daudz cilvēku, kas vēlas dienēt armijā. "Tā ir risināma problēma, bet, protams, mēs nevaram cilvēku no ielas iecelt par majoru un pulkvežleitnantu - viņi nāks no tiem pašiem virsniekiem, kas tiks paaugtināti, bet tur, protams, ir jābūt izdienas laikam un pieredzei," sacīja ministrs.Ministra un NBS prioritātes patlaban esot Sauszemes spēki un Zemessardze, jo šis ir vislielākais bruņoto spēku elements un tas arī visvairāk dod ieguldījumu starptautiskajās misijās. Tiklīdz parādīsies papildus līdzekļi, tie tiks ieguldīti šajos spēku veidos.Tas, ka par prioritāti izvirzīta Sauszemes spēku attīstību gan nenozīmējot, ka netiks domāts par citām spēka struktūrām."Esmu mēnesi amatā, un tas pirmais secinājums, ko es varu teikt - es patiesībā esmu priecīgs, cik sakārtota ir šī ministrija, jo man kā ministram ir ļoti viegli pagaidām strādāt un komunicēt gan ar ministrijas departamentiem, gan bruņotajiem spēkiem. Varbūt savā ziņā tas ir pateicoties iepriekšējiem ministriem, kas kaut ko labāk ir sakārtojuši," atzina Pabriks.Ministrs gan cenšoties atrast aizsardzības resorā vājās vietas. "Protams, ja mēs gribam domāt par budžetu un cilvēkiem, tas ir tas, kas mani interesē. Es braucu uz garnizoniem, es prasu - rādiet man to sliktāko! Tās lietas protams ir daudz - ir kur jumti tek, ir kur ir neiespējami trenēties un nav kur palikt ģimenēm," vēl piebilda ministrs.