Nesaskaņas starp Saeimas komisiju un Valsts kanceleju radās pagājušajā nedēļā, kad parlamenta komisija vēlējās iepazīties ar informāciju par ES naudas izmantošanu, taču Valsts kancelejas darbiniece Baiba Pētersone, pēc V.Paegles paziņotā, neesot sniegusi visus prasītos datus. Pēc tam, kad šī informācija izskanēja plašsaziņas līdzekļos, premjers Valdis Dombrovskis lūdza Valsts kancelejas vadītājas Guntas Veismanes skaidrojumus.
Viņa savukārt norādīja, ka saskaņā ar B.Pētersones paskaidrojumu viņa sniegusi visu informāciju, kas nav ierobežota pieejamības, bet par pārējo vien informējusi, kādā veidā komisija to var iegūt. Proti, B.Pētersone izteikusi lūgumu šo informāciju no Valsts kancelejas pieprasīt vēstules formā vai arī nosūtot Valsts kancelejai komisijas sēdes protokolu, lai Valsts kancelejai būtu tiesisks pamats pieprasīto informāciju komisijai nosūtīt.
"Ja pat Saeima nevar saņemt visu darbam nepieciešamo informāciju, rodas pamatots jautājums – vai Latvija ir parlamentāra valsts?" trešdien izplatītajā paziņojumā vaicā V.Paegle.
Viņa uzskata, ka, nesniedzot komisijai informāciju, Valsts kanceleja pārkāpusi Informācijas atklātības likumu, Saeimas kārtības rulli un Satversmi.
V.Paegle kā nepamatotus noraida Valsts kancelejas argumentus, ka informācija neesot sniegta, jo to liedzot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums, kas nosaka, ka ES fonda projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija. Viņa domā, ka Valsts kanceleja ir pārpratusi Informācijas atklātības likuma noteikto ierobežojumu pielietojumu, aizmirstot, ka likums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm. "Šai informācijai varēja būt noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tomēr nebija nekāda pamata mums to nesniegt. Gluži tāpat kā mēs katru nedēļu izskatām Latvijas nostājas ES padomēs, kuras arī ir ierobežotas pieejamības dokumenti," salīdzina deputāte.
Viņa arī atgādina, ka saskaņā ar Satversmes 25.pantu Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus.
Savukārt Saeimas kārtības rullis paredz, ka komisijai ir tiesības tieši, bez Saeimas Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.