Paets: mums nav tik daudz darbinieku ar skaistiem CV

Tāpat liela uzmanība tiek veltīta tam, lai jaunajā diplomātiskajā dienestā tiktu nodrošinātas vienādas iespējas un dzimumu līdzsvars noteiktās funkciju grupās.Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, komentējot laikrakstam Latvijas Avīze abu valstu ne īpaši veiksmīgo startu jaunajā diplomātiskajā dienestā, atzīst, ka pārāk agri būtu jāsāk justies "neapmierinātiem un negatīvi noskaņotiem". "Secinājumu pagaidām nav, jo šis amatu sadales process vēl ir tikai sākuma stadijā. ES Ārējās darbības dienesta izveidošana un visu amatu aizpildīšana ilgs četrus gadus, un šobrīd sadalīta vien pirmā amatu grupa. Pēc šā pirmā raunda būtu pārāk agri justies neapmierinātiem un negatīvi noskaņotiem. Bet, protams, mums atklāti jāsaka, ko par to domājam. Viennozīmīgi skaidrs, ka amati jāiegūst labākajiem profesionāļiem, bet nedrīkstētu ignorēt arī reģionālo amatu sadales principu. Lēmumu pieņēmējiem Briselē būtu jāsaprot, ka tā nav mūsu – postpadomju – dalībvalstu vaina, ka mums nav tik daudz pieredzējušu darbinieku ar skaistiem CV kā rietumvalstīm. Jo padomju okupācijas dēļ mūsu ārlietu dienesti varējuši attīstīties mazāk par divdesmit gadiem un mums vienkārši nebija iespēja ārlietu dienestā gūt tik lielu pieredzi, strādājot dažādās pasaules malās. Šis arguments ir skaidri jāliek uz galda. Bet pesimisms gan nepalīdzēs", uzskata U.Paets.Viņš arī nedomā, Baltijas valstīm nav veicies vājās lobēšanas dēļ. "Kad izvērtē konkrētu personu CV, tad diemžēl ir acīm redzams fakts, ka, salīdzinot ar rietumvalstu pārstāvjiem, mūsējiem pieredze – jo sevišķi reģionos ārpus ES – ir mazāka. Un tas ir šķērslis amatu iegūšanai. Bet Briselei mums jāsaka: ja vēlamies iegūt spēcīgu ES Ārējās darbības dienestu, tad visām dalībvalstīm jājūt, ka attieksme pret tām ir vienlīdzīga," piebilst Igaunijas ārlietu ministrs.