Vecā lauksaimniecības tiešmaksājumu politika pret Latviju bija klaji negodīga, bet jaunais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nav labāks. Latvija līdz šim saņēma vismazākās lauksaimniecības subsīdijas visā Eiropas Savienībā. Latvijas zemnieki saņēma septiņas reizes mazāk, nekā saņem Grieķijas zemnieki, un trīs reizes mazāk nekā ES vidēji. Grieķijas zemniekam atbalsta maksājums ir 600 eiro par hektāru, Latvijas zemniekam - 90 eiro, vidējais Eiropā - 266 eiro. Saskaņā ar jauno EK priekšlikumu Latvijas zemnieki arī 2020. gadā saņems tikai 52% no ES vidējā atbalsta lauksaimniecībai.
Pret Latviju klaji negodīgs ir arī jaunais kohēzijas politikas piedāvājums. Tas paredz finansējumu Latvijai 2014.-2020. gadam samazināt par apmēram vienu miljardu eiro. Varam meklēt vainīgos Latvijā. Tos, kas nav izstrādājuši Nacionālās attīstības plānu, tos, kuri nespēj pamatot Latvijas intereses, tos, kuri Eiropas Savienības fondu apgūšanu īsteno uz papīra, bet dzīvē kavē.
Un tomēr nebūsim naivi un nekaisīsim pelnus uz galvas tikai un vienīgi sev. Eiropas Savienības lielā politika nav nekāds pārpratums. Tā ir pragmatiska politika, kurā valda intereses, ne jau ideāli. Mums ir jāatmet tas naivums, ar kādu iestājāmies Eiropas Savienībā. Ka mums atliks sist sev pie krūts, ka esam Rietumi, un Rietumi automātiski pret mums izturēsies kā pret savējiem. Neizturēsies, pašreizējā ES politika joprojām paredz divu līmeņu Eiropu.
Pat Eiropas Parlamenta deputāte no Vienotības aicina izmantot pašus skarbākos cīņas līdzekļus pret netaisnīgo politiku, kura tiek īstenota pret Latviju. Sandra Kalniete, aizmirsusi par baisajiem Putina apkampieniem, kas parasti rēgojas kā Baltijas alternatīva bezierunu paklausībai Briseles viedoklim, aicina Latviju, Lietuvu un Igauniju bloķēt Eiropas Savienības budžeta pieņemšanu, norādot, ka dalībvalstīm ir tādas tiesības, izmantojot veto tiesības. To noteikti vajag darīt, ja citādi nevar.
Arī Latvijas miegainie lauksaimnieki šoreiz ir noskaņoti sparīgāk. Iešot pat līdz Eiropas tiesai. Pietiek! Visu valstu zemniekiem tiešmaksājumu apjomam ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apjoma un pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst aizņemt vairāk par diviem gadiem. Tā uzskata Latvijas Zemnieku saeima. Jānovēl izturība un viedokļa stingrība, neatsakoties ne no akcijām, ne prasībām, tiklīdz kāds piedāvā vieglāku kompromisu. Mācīsimies nevis no ES ekspertu rožainajiem vārdiem, bet no vecāko ES valstu reālajiem darbiem, aizstāvot un lobējot savas intereses ES politikā.