Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) savā Twitter kontā izsaka pateicību pārējām OECD dalībvalstīm par atbalstu un doto iespēju pievienoties organizācijai. Viņš arī uzsver, ka dalība OECD nozīmēs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem, efektīvāku valsts ekonomisko interešu aizsardzību visā pasaulē. Viņš pateicas arī ĀM komandai par paveikto.
Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauž gandarījumu par pieņemto lēmumu un uzsver, ka sarunu uzsākšana par pievienošanos OECD ir viena no svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm, ko izdevies īstenot kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.
"Latvijai šis uzaicinājums nozīmē pasaules attīstītāko valstu augstu novērtējumu mūsu īstenotajām reformām, kā arī valdības un sabiedrības kopīgi paveiktajam ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanā," norāda ministrs. Latvija OECD uzskata par nozīmīgāko globālās ekonomikas veidošanas forumu, uzsver Rinkēvičs.
Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš izsaka pateicību ĀM un pārējām iesaistītajām institūcijām, kas vairāku gadu garumā ir strādājuši pie šī mērķa sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā. Prezidents uzsver, ka tas ir nozīmīgs Latvijas ārpolitikas sasniegums. "Lai gan mums priekšā ir nebūt ne vieglais iestāšanās process, pievienošanās uzaicinājums ir starptautiski pozitīvs novērtējums Latvijas makroekonomiskās politikas virzienam, lai iekļautos pasaules attīstītāko valstu saimē," pauž prezidents.
Kā norāda ĀM, pievienojoties OECD, Latviju novērtēs kā augstu ienākumu OECD dalībvalsti valstu riska klasifikācijā. Turklāt OECD dalībvalsts statuss veicinās valsts atpazīstamību ārpus Eiropas Savienības (ES), un tas Latviju padarīs par vēl pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglos pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai. Tāpat Latvijas iestāšanās šajā organizācijā veicinās valsts pārvaldes kvalitātes attīstību un labāku publiskā sektora pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Turklāt, esot OECD dalībvalstij, Latvijai būs iespēja pastarpināti piedalīties G20 dienaskārtības jautājumu apspriešanā. Bet dalība OECD pasākumos dod iespēju nozaru ekspertiem, kā arī uzņēmēju pārstāvjiem, piemēram, Uzņēmējdarbības un rūpniecības padomnieku komitejā (BIAC) apspriest aktuālos nozaru jautājumus, apmainīties ar pieredzi, iegūt jaunas teorētiskās un praktiskās zināšanas, diskutēt par labākajiem risinājumiem. Savukārt dalība OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā (PISA) ir devusi iespēju starptautiski salīdzināt Latvijas izglītības sistēmu un programmas rezultātus izmantot izglītības politikas pilnveidošanā.
Pievienošanās OECD izvirzīta par vienu no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Ārlietu ministrs Rinkēvičs iesniedza Latvijas dalības OECD pieteikuma kopiju ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, kad viņa pērn jūnija nogalē bija ieradusies vizītē Latvijā.
Pieteikumu OECD ģenerāldirektoram Anhelam Gurijam par dalību organizācijā iesniedza Ministru prezidents Dombrovskis. Premjera pieteikuma vēstule tika iesniegta 2012.gada 26.jūnijā.
Šis bija atkārtots pieteikums, jo jau 1996.gadā Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu iesniedza deklarāciju, kurā tika pausta Baltijas valstu vēlēšanās nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu. Latvijas mērķis pievienoties OECD atkārtoti tika pausts 2004.gadā un nostiprināts 2004.gada 17.augustā Ministru kabineta pieņemtajās Latvijas un OECD sadarbības politikas pamatnostādnēs. Latvija savu vēlmi pievienoties OECD pauda arī 2006.gadā.
Pirms šodien pieņemtā lēmuma vairākas OECD dalībvalstis atzina, ka, pateicoties mūsu valsts aktīvam darbam, Latvija ir starp redzamākajām kandidātvalstīm.
Uzaicinājumam sākt iestāšanās procesu seko pievienošanās sarunas, un tikai tad OECD dalībvalstis pieņem gala lēmumu par uzaicināšanu pievienoties organizācijai. Ātrākais iespējamais laiks no lēmuma par paplašināšanos līdz ielūguma saņemšanai ir 18 mēneši, bet parasti nepieciešami divi līdz trīs gadi. Tā kā Latvija šodien saņēmusi uzaicinājumu sākt iestāšanās procesu, tad pozitīvākā scenārija gadījumā mūsu valsts organizācijai varētu pievienoties 2015.gadā.
ĀM iepriekš norādījusi, ka pievienošanās 34 attīstītāko valstu klubam piešķirtu Latvijai "kvalitātes zīmi", kas veicinātu valsts atpazīstamību ārpus ES, tostarp investoru vidū, kuriem viens no kritērijiem valsts izvēlē ir OECD dalībvalsts statuss. Turklāt valsts tiek iekļauta OECD statistikas datubāzēs un tautsaimniecības nozaru politikas pārskatos, kuriem ir ārvalstu investoru un uzņēmēju lielāka uzticības pakāpe. Latvijas kā OECD dalībvalsts labāka atpazīstamība palīdzēs arī pašmāju uzņēmējiem iekarot tirgu ārpus ES.
Pēdējo reizi OECD lēmumu par paplašināšanos pieņēma 2007.gadā, kad ekonomiski attīstīto valstu bloks nolēma izstrādāt pievienošanās nosacījumus jeb "ceļa kartes" Čīlei, Igaunijai, Izraēlai, Krievijai un Slovēnijai. Atlikušās 49 valstis, tostarp Latvija, netika aicinātas sākt pievienošanās sarunas.
OECD ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 34 attīstītākās pasaules valsts, to skaitā 21 ES dalībvalsts. OECD galvenais mērķis ir veicināt demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanu un izplatīšanu, sekmējot valstu ilgtspējīgu tautsaimniecisko attīstību globalizācijas apstākļos.
OECD izstrādā vadlīnijas, standartus un starptautiskos tiesību instrumentus, gatavo makroekonomiskās un strukturālās analīzes, rīko konsultācijas, seminārus, forumus un ministru līmeņa sanāksmes, veic nozīmīgus ekonomiskos, sociālos un statistiskos pētījumus, aptverot tādas tautsaimniecības nozares kā ekonomika, tirdzniecība, fiskālā politika, valsts pārvalde, attīstības politika, izglītība, zinātne, tehnoloģijas, nodarbinātība, enerģētika, uzņēmējdarbība, vietējā un reģionālā attīstība, lauksaimniecība, vide un citas. OECD palīdz valstīm apzināt iespējamās ekonomiskās un sociālās problēmas nozaru griezumā, kā arī palīdz izvēlēties labākās stratēģijas to risināšanai.
Darbs konkrētajās nozarēs norisinās aptuveni 250 komitejās, darba grupās un ekspertu grupās. Organizācijas darbības lauks aptver faktiski visu valsts pārvaldes kompetenci, izņemot aizsardzību.
(papildināta visa ziņa)