Valsts kases rīcībā ir un būs pietiekami resursi valsts budžeta izdevumu nodrošināšanai un valsts parāda saistību dzēšanai, tāpēc runām par valsts nespēju pildīt savas saistības, neesot nekāda pamata, komentējot M.Gruškevica izteikumus Liepājas pedagogiem, norāda Finanšu ministrija.
Uz jūnija beigām Valsts kases rīcībā esošie naudas līdzekļi veidoja 396,2 milj.latu, uz 16.jūliju pieejamo resursu atlikums sasniedza 466,5 milj.latu, raksta ministrijas komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis. Jūlija beigās ir sagaidāma otrās aizdevuma daļas - 1,2 mlrd. eiro - saņemšana no Eiropas Komisijas.
Neskatoties uz valsts parāda pieaugumu (saskaņā ar Valsts kases operatīvo informāciju valsts parāds uz šā gada 10.jūliju bija 3,1 mlrd.latu jeb 24% no IKP), tas joprojām paliek viens no zemākajiem parāda līmeņiem Eiropas Savienībā gan absolūtajā izteiksmē, gan procentuāli pret IKP. Salīdzinājumam, tādās Eiropas valstīs kā Itālijā valsts parāds 2008.gadā sasniedza 105,8% no IKP, Grieķijā - 97,6%, Beļģijā - 89,6% no IKP.
Kā vēsta portāls rekurzeme.lv, M.Gruškevics sanākušajiem pedagogiem skaidrojis, ka straujās pārmaiņas izglītības sistēmā jāveic jau līdz mācību gada sākumam. Turklāt informācija par valsts finanšu stāvokli, kas nāk no Finanšu ministrijas, «mainoties ne pa dienām, bet pa stundām».
Valsts sekretārs apliecinājis, ka ar vārdiem nemētājas un labāk pasaka skaudru patiesību, lai pēc tam varētu meklēt situācijas risinājumu. Šajā situācijā svarīgākais ir atrast veidu, kā pārdzīvot dažus smagākos gadus, kas Latvijai stāv priekšā, uzskata IZM pārstāvis.
M.Gruškevics uzsvēris arī, ka naudas aizdevējus pašlaik Latvijā visvairāk interesē divas jomas – izglītība un veselība, tajās tiek pieprasītas straujas strukturālas izmaiņas. «Ja viņi atbildi nesaņem, tad sēžas lidmašīnā un brauc prom,» teicis M.Gruškevics, vēsta rekurzeme.lv.
Valsts sekretārs nav laidis garām iespēju arī atgādināt par sava politiskā domubiedra – Tautas partijas ierindas biedra Andra Šķēles – labajiem centieniem, ko politiķi aptuveni pirms desmit gadiem noraidījuši.
Igaunijā un Lietuvā jau laikus sākuši domāt par reformu izglītībā, tāpēc tur situācija nav tik smaga, uzskata M.Gruškevics. Latvijā situācija ir pavisam sarežģīta – divās nedēļās jāizdara tas, ko citās valstīs paveikuši desmit gados. «Valsti un izglītību reformēt divās nedēļās ir neprāts, bet nav citas izejas,» izteikumos skaudrs bija M.Gruškevics.
Vissmagāko situāciju tuvākajā laikā IZM valsts sekretārs prognozēja Jelgavas rajonā. Liepājā, pēc pēdējiem provizoriskajiem aprēķiniem, jaunajā mācību gadā samazinājums būs 292 pedagoģiskās slodzes, informēja Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.
IZM speciālisti tikšanās laikā uzklausīja pedagogu jautājumus un ierosinājumus, apliecinot gatavību meklētu risinājumus, lai izglītības sistēma tomēr būtu dzīvotspējīga. Ierosinājumi tikšot apkopoti un ņemti vērā turpmākajā ministrijas darbā, liepājniekiem solīja rīdzinieki.
(papildināta ar FM viedokli)