Viņa gan uzsvēra, ka 0,2 punktu kritums nav pārāk būtisks.Dienvidu tilts tiks izvēlēts kā simboliska vieta, lai, runājot par korupciju, varētu redzēt arī tās izpausmes un reālo seju, jo tilts lielas tautas daļas acīs ir korupcijas simbols – tā atlikušās daļas pabeigšanai nepieciešami vēl aptuveni 17 miljoni, bet Valsts kontrole konstatējusi, ka tā celtniecībā jau izšķērdēti 27 miljoni latu, skaidroja _Delnas_ pārstāvji. Viņi gan atzina, ka pēdējā laikā Latvijā bijuši arī citi skaļi korupcijas gadījumi, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Jūrmalas domes kukuļdošanas lietas, bet Dienvidu tilts no tiem bijis visiespaidīgākais.Latvijai ir siktākie rezultāti Baltijas valstu starpā, jo Igaunija saņēma - 6,5, bet Lietuva - piecus punktus. Patlaban Latvija ir vienā līmenī ar Slovākiju, no Eiropas Savienības valstīm apsteidzot tikai Rumāniju, Bulgāriju, Itāliju un Grieķiju, kurās šie rādītāji jau tradicionāli esot ļoti slikti, piemēram, Grieķija saņēma tikai 3,5 punktus. Pašu labāko vērtējumu pasaulē saņēma Dānija - 9,3 punkti 10 punktu skalā. I.Voika uzsvēra, ka tas, ka Latvijā indekss ir zem pieciem punktiem norāda, ka mūsu valsts ir ierindojama starp tām, kurās korupcija ir liela problēma.Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pozīcijas indeksā kāpa, taču 2009. gadā krīzes iespaidā vērtējums saruka no pieciem uz 4,5 punktiem, un tagad tas jau atgriezies 2005. gada līmenī, kas liecina par pieaugošo korupcijas līmeni Latvijā. Situācijas uzlabošanai Delna aicināja stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošans biroja darbību, padarīt efektīvāku tiesvedību, lai likumpārkāpējus varētu sodīt ātrāk, un rūpīgi apdomāt, kā efektīvi būtu iespējams uzskaitīt visu Latvijas iedzīvotāju ienākumus.“Latvijas trekno gadu mīti, ka visi vienkārši tāpat kļūsim bagāti, un arī lielas daļas politiķu kultivētais uzskats, ka korupcija vairs nav nekāda nopietnā problēma, ir ar blīkšķi pārplīsuši,” KUI kritumu skaidroja politologs Valts Kalniņš. Viņš arī skaidroja, ka nabadzīgām valstīm ļoti reti, kad izdodas efektīvi apkarot korupciju, bet tas nenozīmē, ka būtu jāiekļaujas apburtajā lokā “mums nav naudas, jo ir korupcija, bet mums nav naudas, lai apkarotu korupciju”.I. Voika gan atzina, ka uz citu bijušās PSRS valstu fona Latvija un pārējās Baltijas valstis izskatoties labi un tas varētu būt skaidrojams ar šo valstu demokrātisko pārvaldes iekārtu, kas apgrūtinot korupciju. Jāpiezīmē, ka, piemēram, Krievijas KUI ir tikai 2,1 un pēc dažādiem aprēķiniem tās valsts budžetam korupcijas dēļ garām aiziet gandrīz 150 miljardi latu.Indeksā valstīm tiek piešķirts indekss atbilstoši tam, par cik korumpētu tiek uztverts attiecīgo valstu publiskais sektors. Šis vērtējums izteikts skalā no 1 līdz 10. Indekss šogad veidots no sešu dažādu starptautisku aptauju rezultātiem, kur datus par korupciju iegūst no ekspertu un uzņēmumu vadītāju aptaujām. Šogad tajā iekļautas 178 valstis.
I. Voika uzsvēra, ka ekspertu vērtējumā Latvijas rādītāji bija nedaudz labāki, ap pieciem punktiem, bet uzņēmumu vadītāju vērtējums bijis kritiskāks – 3,6 punkti. Tas esot skaidrojams ar to, ka uzņēmumu vadītāji daudz asāk izjūt apkārt notiekošo.
(papildināts viss teksts)